Vasarā Pihlers zviedru biatlona izlasei vadīja treniņnometni Alpos netālu no savām mājām uz Vācijas un Austrijas robežas. Treniņos, kas ilga pat 12 stundas dienā, sportisti nereti nonāca līdz pilnīgam fizisko un garīgo spēku izsīkumam.
Pēc pamošanās piecos no rīta biatlonistiem četras stundas bija jābrauc ar divriteni Austrijas augstākajā kalnā Grosgloknerā, kā arī pusotru stundu uz rollerslēpēm jāslēpo pret kalnu. Pēc atgriešanās kalna pakājē treniņš turpinājās ar 120 kilometru distanci uz kalnu divriteņa, bet pēc finiša sekoja šaušanas treniņš. Ja neizdodas sašaut noteiktu mērķu skaitu, treniņam jāpieskaita vēl stundas skrējiens.
"Gadās, ka viņi raud," pastāstīja Pihlers.
Tomēr treneris ir pārliecināts, ka mokošie treniņi ir tā vērti, turklāt saliedē komandu, un Phjončhanas panākumos tam bija svarīga loma.
"Viņi ir uz spēju robežas, bet psiholoģiski tas ir vislabākais," paskaidroja Pihlers. "Olimpiskajā sezonā vienmēr gribu radīt viņiem spiedienu, lai viņi zina, ko nozīmē nogurums un ko nozīmē spiediens šautuvē."
Zviedri Phjončhanā aizvada veiksmīgas olimpiskās spēles - komandas rēķinā ir 11 medaļas, tostarp sešas augstākā kaluma godalgas.
