“Daudzos portālos mūs dēvē par tūristiem, bet es ceru, ka esmu no šī statusa beidzot tikusi ārā,” tā par gaidāmo olimpiādi teic biatloniste.
Bērnība Baibai aizritējusi Pārgaujas novadā. Tuvākā slēpošanas trase bijusi Priekuļos, bet kopā ar brāli vecāki viņus ik pārdienu veduši uz treniņiem. Kamēr abi ar brāli trenējušies, tikmēr mamma sēdējusi mašīnā un lasījusi avīzi. “Tā mēs lēnām sākām savu ceļu uz biatlonu,” atceras Bendika.
Tas, ka sportiste šobrīd stāv uz vairākus simtus eiro vērtām slēpēm un gatavojās olimpiskajām spēlēm, noticis, pateicoties tēva smagajam darbam, viņa atbalstam un finansiālajam ieguldījumam. “Bez tā man līdz šim līmenim nebūtu iespējams tikt,” atklāja sportiste.
Daudzi ir pārsteigti, ka Bendika ir tik maza augumā – 1,55 centimetri. “Jautā, vai plinte nav garāka par mani,” pasmejas sportiste, norādot, ka pie tā jau ir pieradusi. Vēl var pārsteigt Baibas tetovējumi – viņas roku klāj latvisks tetovējums ar septiņām zīmēm, kas dod sportistei spēku, veiksmi un drošību.
“Es ticu sev. It īpaši pēc 5.vietas pasaules kausā es pa īstam sev noticēju, ka ir iespēja tur aizķerties. Galvenais ir turpināt strādāt un atrast, kā sevi pilnveidot. Viss ir iespējams,” uzskata sportiste.
“Domāju, ka pirmās olimpiskās spēles ir ļoti īpašas,” pauda Bendika Viņa grib ko izdarīt vairāk ne tik daudz sevis dēļ, bet ģimenes un radinieku dēļ: “Jo tieši viņi ir tie, kas mājās sēž pie ekrāna un reizēm satraucas pat stipri vairāk par mani. Tāpēc domāju, ka viņi to ir pelnījuši. Gribas tādā veidā dot atpakaļ to, ko viņi ir ieguldījuši manī.”
