Sākas RIXC jaunās mākslas un zinātnes festivāls

Kā ražot enerģiju no dubļiem, kā iegūt ūdeni no mākoņiem un kā par pārtiku padarīt, piemēram, papīru – atbildes uz šiem jautājumiem sniegs RIXC jaunās mākslas un zinātnes festivāls, kas Rīgā sākas 8.oktobrī. Festivālam raksturīgs tas, ka, apvienojot mākslu un zinātni, tas cenšas ielūkoties dažādos nākotnes scenārijos un piedāvāt tiem radošus risinājumus. Šogad festivālam aprit 15. jubileja, un tā programmā ir konference, koncerts un vairāku izstāžu, arī izstādes „Transformējošās ekoloģijas” atklāšana.

„Šajā izstādē ir vairāk tādas nākotnes utopijas, arī pozitīvi nākotnes scenāriji, dažādas vīzijas, ko mākslinieks vien var iztēloties, kur tehnoloģijas mums varētu noderēt vai mūs nākotnē aizvest," - tā festivāla veidotāja Rasa Šmite kopumā raksturo festivāla izstādi „Transformējošās ekoloģijas”. Viens no Latvijas pārstāvjiem izstādē ir Gints Gabrāns, kurš sadarbībā ar mikrobiologu Jāni Liepiņu radījis darbu „Metabolical dominance”. Darbā piedāvāta ideja, kā nākotnes pārapdzīvotajā pasaulē risināt pārtikas trūkuma jautājumu, un, proti, viena no darba sastāvdaļām ir celulozi šķeļoši enzīmi, kas ļautu lietot uzturā līdz šim cilvēkam neēdamas lietas, piemēram, zāli, koksni un papīru.

Līdzās stikla kubam ar enzīma kapsulām darbu veido arī lielformāta foto, kurā redzams karavīrs, kurš ēd zāli.

„Gintam Gabrānam šis darbs ir atsauce uz ASV Aizsardzības departamenta uzsaukumu pēc idejām, ko darīt karavīriem, ja viņi dodas ilgstošās kaujās, lai viņiem nevajadzētu nēsāt līdzi tik daudz pārtikas rezervju," skaidro Rasa Šmite. "Šajā gadījumā viņiem būtu jānēsā līdzi tikai mazas kapsuliņas, kurās ir ievietoti šie enzīmi, ar kuru palīdzību viņi varētu ēst visnabadzīgāko augu valsts pārtiku un justies paēduši”.

Gabrāna darbu papildina arī izdrukas, kurās var uzzināt dažādu potenciāli ēdamo vielu vērtību.

"Te var redzēt dažādas skalas, cik kurš augs ir efektīvs. Izrādās, ka, piemēram, papīrs ir ļoti labs priekš ēšanas. Mēs varētu savas grāmatas apēst, ja mums nākotnes pārapdzīvotajā pasaulē nebūtu ko ēst," turpina Rasa Šmite.

Pati Rasa Šmite kopdarbā ar Raiti Šmitu piedāvā darbu „Dīķa baterijas”, kas ir gan ļoti interesants un poētisks videodarbs, gan vīzija, kā izveidot baktēriju bateriju no Latvijas dubļiem.

„Ideja ir par nākotnes infrastruktūrām. Šajā gadījumā ir tā, ka principā mēs varam uztaisīt arī tādu lielu trauku, kurā ir dubļi un tīrs ūdens, un uzlādēt savus telefonus vai iededzināt lampiņas. Daži zinātnieki jau strādā ar šīm tehnoloģijām,” stāsta Šmite.

Jaunais mākslinieks Rihards Vītols savukārt piedāvā jaunu agrokultūras veidu – mākoņkopību, kas izmanto hēlija balonus, lai savāktu lietus ūdeni. Darba ideja radusies, dzīvojot vecvecāku īpašumā un pārdomājot alternatīvas ūdens iegūšanas iespējas.

„Papētot dažādus faktus par šī brīža gruntsūdeņu stāvokli pasaulē, es nolēmu, ka ar laiku varētu parādīties šādas mākoņfermas, un izveidotos jauna agrokultūras nozare – mākoņkopība. Šeit ir redzama viena no pēdējām skicēm, tieši kāda varētu pati ferma izskatīties, tad videodokumentācija no ūdens ievākšanas un instalācija, kāds varētu būt ievākšanas veids,” atklāj Rihards Vītols.

Projektus ar savām nākotnes vīzijām izstādē rāda arī mākslinieki no Norvēģijas un Spānijas, bet Lielbritāniju pārstāv Danī Ploegers ar videodarbu, kurā var izsekot operācijai, kā viņa ķermenī tiek implantēta veca televizora novirzes spole, kas rada magnētisko lauku. Ar šo darbu mākslinieks pievērš uzmanību elektroniskajiem atkritumiem, ar kuriem pasaule kļūst aizvien pārblīvētāka, taču šo problēmu patērētājsabiedrībai ir neizdevīgi redzēt un risināt.

"Lielākā daļa cilvēku jaunās tehnoloģijas saista tikai ar progresu un attīstību, un viņiem tās nekādi nesaistās ar atkritumiem. Savā projektā es cenšos pierādīt pretējo – mans ar atkritumiem piebāztais ķermenis kļūst par patērētājsabiedrības spoguli, kas ļauj ieraudzīt ļoti skaudru ainu par mums pašiem un mūsu nākotni,” norāda Danī Ploegers.

Izstāde „Transformējošās ekoloģijas” no 8.oktobra skatāma RIXC galerijā, taču tā ir tikai viens no festivāla notikumiem. Tā laikā notiks arī trīs dienu mākslas un zinātnes konference „Atjaunojamā nākotne”, kā arī koncerts šovakar Spīķeru koncertzālē, kurā akadēmiskās tradīcijas savīsies ar laikmetīgiem un pat ļoti novatoriskiem skaniskiem risinājumiem.

Iesaki šo rakstu
0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti