Rīgas mākslas telpā skatāmi agrāk neizstādīti Borisa Bērziņa darbi

Humora pilns, asredzīgs, krāsains un ļoti daudzpusīgs - tāds savā mākslā bija Boriss Bērziņš. Tāda ir arī viņam veltītā izstāde, kas atklāta Rīgas mākslas telpā. Tajā skatāmi darbi no apjomīgās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kas muzeja pārziņā nonāca pēc mākslinieka nāves 2002.gadā. Šī izstāde ir īpaša, jo liela daļa tajā skatāmo darbu eksponēti pirmoreiz.

Borisa Bērziņa gleznas šķietami bezpersonisko Rīgas mākslas telpas izstāžu zāli pārvērtušas krāsainā un aizraujošā piedzīvojumā - plašajā zālē uz Bērziņa krāsu paletei raksturīgiem melni dzelteniem vairogiem izkārtoti teju 300 mākslinieka darbu. Daudzi no tiem izstādīti pirmoreiz, tostarp plaša, tieši šai izstādei ierāmētu zīmējumu kolekcija.

"Tos zīmējumus skatīties ir vienkārši bauda! Visus šos 12 gadus, kopš es strādāju ar Borisa Bērziņa kolekciju muzejā, mans ikdienas rituāls ir sasveicināties: "Sveiki, Boris!"," stāsta izstādes kuratore, mākslas zinātniece Gundega Cēbere. Viņu arvien spējot pacilāt satikšanās ar mākslinieka darbiem, ko caurauž ironija, izcila meistarība un spēja it kā sadzīviskus sižetus pacelt līdz filozofiskam vispārinājumam. To gribējies aptvert arī izstādē Rīgas mākslas telpā.

"Mana ideja bija parādīt pēc iespējas vairāk to, kas nav redzēts, un lai parādītos pēc iespējas visi viņa galvenie uzstādījumi - forma, krāsa. Te ir gan ļoti agrīni darbi, gan tas, ar ko viņš strādāja pēdējos gados. Gan tas, kas ir pabeigts, gan tas, kas nav pabeigts. Tie mākslinieki, kuriem var izlikt nepabeigtu darbu un kas tevi uzrunā tikpat dzīvi, kā pilnībā pabeigts, ir ārkārtīgi reti. Es varu nosaukt Borisu Bērziņu," norāda Gundega Cēbere.

Līdzās iepriekš neredzētajam izstādē skatāmi arī Borisa Bērziņa slavenākie meistardarbi, piemēram, "Peldētājas" un Latvijas Kultūras kanonā iekļautā glezna "Mākslinieks un modelis". Figūra kā mākslinieka intereses objekts uzrunā gan no klusajām dabām ar izjauktiem mūzikas instrumentiem, gan pirts ainām ar kuplām sieviešu formām, gan portretiem un ironiskiem pašportretiem.

"Viņam ir pašportreti vainagos, pašportrets ar zelta zobu, ar nēģi un sardeli, visādi. Bet portreti tādā nozīmē kā "smuki" viņu absolūti [neinteresēja]. Viņam ir noskaņa, forma. Te ir arī šie portreti - vīrietis noaudzis ar bārdu, meitene ar zilu aci," izstādē skatāmos meistardarbus raksturo Gundega Cēbere.

Boriss Bērziņš Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam novēlēja visu savu radošo mantojumu - gleznas, grafikas, zīmējumus, arī mākslas grāmatas, kuras Bērziņš mēdza papildināt ar savām skicēm. Arī tās tagad skatāmas izstādē, ko kuratore Gundega Cēbere veidojusi neparastā tandēmā ar mākslinieku Kristianu Brekti.

"Es vēlējos, lai būtu cilvēks no citas paaudzes un ar, iespējams, pilnīgi citu skatu uz Borisu Bērziņu. Kristians Brekte ir scenogrāfs. Kopš viņš parādījās mākslas dzīvē, man vienmēr ļoti interesējis, kā viņš strādā. Viņam arī ir tāda ķecerīga ironija. Man likās, ka viņš varētu saprasties arī ar Borisu Bērziņu," mākslinieka izvēli pamato Cēbere.

Kuratores intuīcija nav pievīlusi - ar pietāti pret telpu un mākslinieka gleznām izstādē izdevies ievīt asprātīgas sasauces un jokus Borisa Bērziņa garā. Piemēram, viņa glezna "Brunči" izstādīta ar kreiso pusi uz āru, kur uz audekla otras puses mākslinieks radījis pavisam citu meistardarbu.

Izstādi papildina arī filma "Kas tur tik laikmetīgs?". Tajā mākslas zinātniece Laima Slava par Borisu Bērziņu saka: "Ļoti ātri viņš saprata, ka viņu interesē pateikt to savu lielo un dziļo caur vienkāršām lietām, caur dažām tēmām."

Borisa Bērziņa darbu izstāde savā ziņā ir arī veltījums māksliniekam 85 gadu jubilejā, ko viņš svinētu šoruden. Izstāde Rīgas mākslas telpā būs skatāma līdz 12.jūnijam.

Iesaki šo rakstu
0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti