Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija popularizē vācu valodu

Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijā, sadarbojoties ar Gētes institūtu, jau astoņus gadus tiek popularizēta vācu valodas apmācība. Gētes institūts pavisam nesen Budapeštā parakstīja līgumu par sadarbību ar skolām vēl vismaz līdz 2020.gadam. Tas dod iespēju saņemt stipendiju dalībai valodas nometnē Vācijā, bez maksas kārtot starptautisko vācu valodas eksāmenu, tāpat institūts finansiāli atbalsta skolu ar jaunākajiem vācu valodas apguves materiāliem.

 

Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijā vācu valodu kā otro svešvalodu no 7. līdz 12. klasei apgūst 123 skolēni. Pavisam ģimnāzijā mācās 400 skolēni. Pārējie kā otro svešvalodu izvēlas krievu vai arī franču valodu, taču, tā kā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija sadarbojas ar Gētes institūtu, skolēni tiek mudināti vairāk pievērsties vācu valodai.

''Es uzskatu, ka man ir potenciāli lielākas iespējas atrast darbu nekā kādam, kas varbūt nepārzina tik daudz valodu, jo pašlaik es zinu četras valodas - trijās es runāju tekoši, un vācu valodā es sarunvalodas līmenī varu kontaktēties,” atzīst Edvards Zarembo no 11.klases.

Edvardam krievu valodu skolā mācīties nebija vajadzības, jo to viņš pietiekami labā līmenī zina tāpat, līdzīgi ir arī citiem skolēniem. Vācu valoda jauniešiem šķiet interesanta arī tāpēc, ka sadarbība ar Gētes institūtu dod iespējas valodu apgūt ne vien skolas skolā.

“Jā, mēs katru gadu ar skolu braucam ekskursijās, un ir dažādas citas aktivitātes, pateicoties Gētes institūtam. Un es uzskatu, ka tas ir pozitīvi, jo mēs ejam uz kinoteātri skatīties vācu filmas, tas ir ļoti jauki, jo es esmu pamanījis, ka maniem vienaudžiem, kas mācās krievu valodu, nav tādu izklaides iespēju,” stāsta Edvards.

Tāpat skolēniem sadarbībā ar institūtu ir iespēja bez maksas kārtot starptautisko vācu valodas eksāmenu. Šajā mācību gadā to izmantoja divas skolnieces. Aija Gudkova no 12.klases ieguva C1 sertifikātu, kas nozīmē, ka Aija vācu valodu zina ļoti labā līmenī - par 90 procentiem. Aijas mērķis ir studēt Vācijā.

“Pie mums nav tik plaša izvēle. Es vēlos nākotnē studēt ķīmiju, un pie mums nav tik ļoti lielas izvēles iespējas, jo Vācijā ir izvēle studēt jūras ķīmiju, vides ķīmiju, bioģeoķīmiju,” jau izzinājusi Aija. Viņa norāda, ka interese par vācu valodu pieaugusi pēc kursiem Vācijā:

“Es biju pēc 9.klases kursos Vācijā uz trīs nedēļām, un tas man deva priekšstatu par Vāciju, un man tad parādījās vēlme studēt Vācijā, man Vācija iepatikās kā valsts.”

Šobrīd svešvalodu vidū liela loma ir angļu valodai. Un nereti jauniešiem šķiet, ka, apgūstot šo valodu, ar to pietiek komunikācijai ar citu valstu pārstāvjiem. Tāpēc papildu iespējas ļauj labāk motivēt skolēnus apgūt arī citas svešvalodas, pārliecināta ir vācu valodas skolotāja Ginta Lubgāne:

“Ir acīmredzami, ka tie skolēni, kuri ir bijuši triju nedēļu nometnē Vācijā vai redaktoru kursos, žurnālistikas kursos Berlīnē, kas ilgst nedēļu, - atgriežoties no Vācijas, viņu zināšanas, viņu izruna, viņu vārdu krājums ir ievērojami audzis.”

Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas direktors Jānis Poplavskis atzīst, ka sadarbība ar Gētes institūtu kopumā paaugstina vācu valodas līmeni skolā, un tas ir liels pluss, jo daudzviet skolās vācu valoda nemaz netiek mācīta.

“Pats galvenais, ko piedāvā Gētes institūts, - vācu valodas metodika, nodrošina ar apmācības līdzekļiem, mācību grāmatām, tiek izglītoti skolotāji. Lai kvalitatīvi varētu mācīties valodu, tiek piedāvāta valodas mācīšanās ne tikai kā klasiskajās stundās, bet arī caur dažādām aktivitātēm - gan viesskolotāji no Vācijas brauc, gan interaktīvas spēles, nodarbības notiek,” skaidro Jānis Poplavskis.

Reizi gadā diviem skolēniem konkursa kārtībā ir iespēja dodies uz vasaras nometni Vācijā. Šo piektdien skolā ieradīsies pārstāvis no Gētes institūta, lai klātienē runātu ar jauniešiem un noskaidrotu, kāda ir viņu motivācija doties uz Vāciju.

 

Iesaki šo rakstu
4 komentāri
DE
Vācu valoda pamazām Eiropā aizstās angļu, ja notiks brexits. Arī tehnoloģiju jomā Vācija ir pionieris un darba tirgus ir milzīgs un bagāts. Pareiza doma mācīties skolās vāciski vismaz līdz B2 līmenim.
Neslāvs
ES jāizvēlas 1 oficiālā saziņas valoda, vācu, franču vai vislabāk spāņu. Pēc Brexit'a tā noteikti nav angļu, kuras dominancei jāpieliek punkts.
Ļoti žel
Pec tam ,kad kremla puspraguso pertiki nomainis islamists kadirovs ,tad russkijmir miskaste valsts valoda bus arabu !
Ļoti žel
Vajadzeja popularizet nākamo valsts valodu -arabu !
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti