Pašlaik daļa pasažieru Rēzeknes sabiedriskajā transportā izmanto iespēju ar rēzeknieša karti braukt bez maksas. Pie autobusa šofera atrodas termināls, kurā jāfiksē “Rēzeknieša karte”, lai par braucienu tiktu izsniegta biļete. Lielai daļai cilvēku braukt bezmaksas Rēzeknē ir iespēja no 1.aprīļa.
Par šo ieceri pirmo reizi Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs paziņoja “Pirmajā Baltijas kanālā”, kad raidījuma vadītājs jautāja par domes līdz šim paveikto un iecerēto: “Mēs no 1.aprīļa ieviesīsim bezmaksas pilsētas transportu visām personām, kas deklarētas pilsētā.”
Ieviešot bezmaksas transportu, bija iecerēts, ka pilsētā deklarēsies aptuveni 1000 iedzīvotāji. Šis paziņojums bija liels pārsteigums kā pilsētas iedzīvotājiem, tā arī opozīcijas deputātiem. Pats Aleksandrs Bartaševičs apgalvoja, ka šis lēmums nav spontāns, bet gan pamatīgi analizēts un ekonomiski pamatots, lai gan, pieņemot pilsētas budžetu 2017.gadam, iecere par bezmaksas transportu visiem deklarētajiem iedzīvotājiem netika izskatīta.
“Pareizi saka, ka sākumā tu uzzini, var to izdarīt vai nevar. Nē, sākumā vajag pateikt, apsolīt cilvēkiem. Viņiem mutes jau vaļā, cik labi būs! Ne kā laba nav,” saka rēzeknietis Vilnis, norādot uz šobrīd reālo situāciju – visi deklarētie iedzīvotāji tomēr braukt bez maksas nevar. To neatļāva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, jo neredzēja objektīvu pamatojumu.
Noteiktas konkrētas iedzīvotāju grupas, kas, saņemot rēzeknieša karti, var pilsētas sabiedriskajā transportā braukt bez maksas. Piemēram, maznodrošinātās un trūcīgās personas, trešās grupas invalīdi, personas, kuru apgādībā ir bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja tie turpina mācīties, tāpat skolēni, studenti, pirmsskolas vecuma bērni un tie iedzīvotāji, kuru vidējā alga uz papīra nav lielāka par 773 eiro, kā arī citas iedzīvotāju grupas. Rēzeknes pilsētas dome ir mēģinājusi panākt, lai bezmaksas kategorijā būtu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits.
Šo cilvēku vidū ir arī rēzeknietis Vilnis, kurš gan lielu prieku par to nepauž, jo finansiālais ieguvums no tā ir neliels: “Rēzeknes karti vairāk vajadzētu, lai būtu kaut kādās firmās, veikalos, lai būtu kaut kādas atlaides, kā man ekonomija uz tās braukšanas desmit eiro mēnesī.”
Savukārt rēzekniete Inga ir starp tiem, kas iegādājās rēzeknieša karti, jo domāja, ka sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas, tomēr situācija mainījās. “Nepiederu pie tām sociālajām grupām, kuras varētu ar atlaidi braukt. Samaksāju četrus eiro [par karti], bet vēlāk nāca labojumi, ka es vairs tajās grupās neiederos,” stāsta Inga, atzīstot, ka ir vīlusies.
Uzrunātie rēzeknieši novērojuši, ka cilvēku sabiedriskajā transportā kļuvis vairāk. “Man liekas, ka tie, kas uz darbu agrāk trīs pieturas gāja kājām, tagad brauc ar autobusu, pārpildīti autobusi,” saka Janīna.
Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs skaidro, ka viens no iemesliem, kādēļ lielai daļai iedzīvotāju ir iespēja braukt bez maksas, ir pilsētas sabiedriskā transporta piepildījums, jo līdz šim pasažieru skaits kritās. Un tas ir tāds neparasts veids, kā pasažieru plūsmu palielināt. “Pārsvarā mēs redzam, ka pasažieru plūsma palielinās apmēram par 40%, tas ir normāli,” saka Bartaševičs.
Otrkārt, tā ir iespēja mudināt pilsētā dzīvojošos deklarēties Rēzeknē. Pašlaik ir izsniegti jau 11 tūkstoši karšu, to skaitā “Rēzeknieša karte” un arī “Skolēnu karte”. Savukārt no 1.februāra Rēzeknē deklarēti 286 iedzīvotāji.
“Pārsvarā mēs iepriekšējos gadus zaudējām aptuveni 400 – 500 cilvēku, kas izdeklarējās neatgriezeniski, tagad mēs pa četriem mēnešiem piedeklarējām plus 286 cilvēki.
Mēs plānojam, ka viss tas pasākums atmaksāsies ar papildu deklarēto personu skaitu, un tas ietekmēs pozitīvi pilsētas budžetu,” skaidro Bartaševičs.
Uzrunātie rēzeknieši lielākoties ieceri par bezmaksas sabiedrisko transportu vērtē atzinīgi. “Esmu ļoti apmierināta. Paldies! Varu uz darbu aizbraukt un uz dārza mājiņu, un ciemos, tas ir lieliski,” saka Ludmila. “Laba ideja, tikai jācer, ka neizputēs "Rēzeknes satiksme". Nezinu, kā būs ar algām, peļņu un visu pārējo. Paskatīsies, dzīvosim redzēsim,” pauž Inna.
Tomēr ir daļa rēzekniešu, kas šo ieceri vērtē piesardzīgāk. Viņu vidū gan jaunieši, gan vecāka gājuma cilvēki. Vidusskolēns Andrejs var braukt bez maksas, taču jaunietis to dara reti, jo nav tādas nepieciešamības: “Skatoties, no kurienes pilsēta ņem naudu, lai cilvēki var braukt bez maksas. Es domāju, ka atrastos citas lietas, kurām šo naudu varētu iztērēt labāk.”
Savukārt pensionārei Silvijai bezmaksas transports ir finansiāls atspaids, tomēr kundze nav pārliecināta, ka šāds pasākums ir uz ilgu laiku: “Tas ir priekšvēlēšanu [pasākums], bez šaubām, bet tomēr, lai arī vienus divus mēnešus, bet nav jāpērk. Vai ar to nopelnīs papildu balsis? Noteikti, kāpēc ne. Cilvēkiem nav tā domāšana uz priekšu.”
Arī citi uzrunātie cilvēki, šauboties par to, cik ilgi būs šāda iespēja braukt bez maksas, nesteidz iegādāties rēzeknieša karti.
Pašlaik pēc aptuvenām aplēsēm puse iedzīvotāju maksā par pilsētas sabiedrisko transportu un puse brauc bezmaksas. Kā norāda Rēzeknes pilsētas mērs, summa par bezmaksas braukšanu no pilsētas budžeta būšot mazāka – ne 350 tūkstoši eiro, kā bija plānots iepriekš, bet varētu būt ap 300 tūkstošiem. Precīzāki aprēķini “Rēzeknes satiksmei” būs maijā.
Jāpiebilst, aizvadītā gada nogalē “Rēzeknes satiksme” pilnībā nomainīja sabiedriskā transporta autoparku, iegādājoties līzingā par 3,9 miljoniem eiro 25 jaunus autobusus.
