Maija brīvdienas mediķi gaida ar bažām: biežāk nozāģēti pirksti un kritieni no augstuma

Visi darba likumi ir rakstīti ar asinīm – tā saka mikroķirurgi, kuri ne bez bažām gaida maija brīvdienas. Šīs svētku dienas parasti ir laiks, kad cilvēki ņem rokās zāģus un cirvjus, lai sakārtotu savu piemājas apkaimi, un diemžēl ne vienmēr dara to uzmanīgi, ievērojot darba drošību, un ne vienmēr skaidrā prātā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ievērojis, ka maija svētkos saņem vairāk izsaukumus par gūtajām traumām - nocirstiem vai nozāģētiem pirkstiem. 

Maija brīvdienas, saulains laiks, zāģi un cirvji, neapdomība un traumas – par šādu salikumu labi zina ātrās palīdzības brigāžu mediķi.

„Izzāģē krūmus, skalda malku, apkopj teritoriju, visu, kas vien ir gada laikā  sakrājies, dedzina atkritumus,” Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša stāsta, ka tieši maija svētku laikā pieaug piemājas teritorijas sakopšanā gūto traumu skaits.

Tad ik dienu divi trīs cilvēki gūst cirstas, zāģētas brūces, krīt no augstuma, apzāģējot zarus. Tāpēc mediķi aicina cilvēkus būt uzmanīgiem.

“Šogad mēs viena mēneša laikā esam piešuvuši tik daudz pirkstu kā citreiz pa visu vasaru,” atklāj Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs Mārtiņš Kapickis.

Viņš teic, ka šogad traumu sezona jau ir sākusies, turklāt pat grūtāk un sarežģītāk nekā citus gadus.

„Mums ir divi pacienti te bijuši vienas nedēļas laikā, vienam bija četru pirkstu amputācija, otram trīs pirkstu amputācija, ar kādas nedēļas starpību. Tie ir jauni cilvēki,” stāsta Kapickis.

Viņš norāda, ka mikroķirurgiem teju vai ikdienā nākoties pacientiem piešūt pa kādam nozāģētam vai nocirstam pirkstam, taču tik daudz pirkstu vienā reizē esot reti. Turklāt šajos abos gadījumos pacienti pirms nelaimes alkoholu nebija lietojuši.

„Mums jau ir svarīgi uzzināt, kā tas ir noticis, un tie ir klasiski drošības tehnikas pārkāpumi, tie ir noņemti aizsargi, atslēgtas drošības sekundārās pogas. Ja viss tiek ievērots pēc priekšrakstiem, tad tādas lietas nenotiek, un tādām lietām nebūtu jānotiek. Es, protams, nerunāju, par alkoholu, alkohols pats par sevi ir nepieļaujams, strādājot ar spēka instrumentiem,” saka Kapickis.

Ir tikai jāievēro darba drošības noteikumi, tad vairs nebūs tādu traumu, kādas ir Latvijā. To sakot, mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis piemin Somijas pieredzi, kur darba drošībai pievērš lielu nozīmi – tur tādu nelaimju tikpat kā vairs nav, un Latvijas mikroķirurgi Somijas kolēģiem lasa lekcijas, kā labāk rīkoties, ja tomēr trauma gadās.

„Tas ir pats stulbākais, ka vīri ar pieredzi ņem un liek uz flekša ripām zāģa ripas un mēģina mums ieskaidrot, ka gadiem viņi tā strādājuši un baigi normāli ir bijis. Var runāt vai nerunāt, ka nedrīkst uz flekša, kas ir milzīga apgrieziena instruments, likt zāģa ripu,” par traumu gūšanu stāsta mikroķirurgs.

“Es domāju, ka te viena daļa jau smīkņā. Nesmīkņājiet! Norausiet pirkstus, pat nepamanīsiet, aizlidos tie pa sienu un nopaukšķēs,”  viņš brīdina.

Ja nelaime ir notikusi, nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība, kasvispirms arī telefoniski ieteiks, kā vislabāk rīkoties, gaidot palīdzību. Kapickis teic, ka nevajag likt žņaugu, ja cietusi liela ķermeņa daļa, ar kreklu vai citu auduma gabalu jāspiež ciet brūce. Ja nocirsti vai nozāģēti pirksti, arī ar spiedošu pārsēju jāaizsien ciet brūce bez kādiem žņaugiem, nocirstos vai nozāģētos pirkstus jācenšas savākt sausā drāniņā un jāieliek maisiņā.

Neatliekamās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša stāsta, ka „biežākās kļūdas, ko cilvēki dara, ir - ieliek pirkstus maisā saldētavā, lai šķietami pirkstus saglabātu, līdz speciālisti varēs palīdzēt”.

“Bet šajā gadījumā tā ir liela kļūda, noteikti nedrīkst likt saldētavā amputētās ķermeņa daļas. Pirmās palīdzības algoritms māca, ka ieliekam tīrā polietilēna maisiņā un tad ievietojam traukā, kur ir vēsais ūdens, kur var ielikt ledus gabaliņus, bet tā noteikti nav saldētava vai uz ledus, jo pretējā gadījumā audi atmirst amputētajā daļā un vairs nevar izmantot nocirstos vai nozāģētos pirkstus,” skaidro Bukša. Proti, tieši uz ledus likt nedrīkst.

Mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis arī ievērojis jaunu tendenci – arvien biežāk cilvēki traumas gūst, neuzmanīgi rīkojoties ar zāles pļāvējiem. Iespējams, tādēļ, ka cenas ziņā pļaujmašīnas ir pieejamākas. Traumas ir ļoti smagas, jo pļāvējs roku vai kāju pirkstus sašķēlē, līdz ar to bieži nav iespējams sadragāto piešūt, turklāt ir arī infekcijas risks. 

Iesaki šo rakstu
0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti