Saeima plenārsēdē ceturtdien, 16. martā, lems par likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās. Šis ir viens no likumprojektiem, kas no valdības uz Saeimu tiek virzīts izsvērts, pārdomāts un ar "pareiziem akcentiem", teica Voika.
Pēc viņas sacītā, šis likumprojekts ir svarīgs Latvijas valsts pastāvēšanai, un cerams, ka Saeimas deputāti pret to attieksies atbildīgi un profesionāli. "Ceru, uz to labāko – ka likumprojekts virzīsies raiti," sacīja eksperte.
Viņa atzīmēja, ka cilvēki neziņo par iespējamajām nelikumībām, jo uzskata, ka nekas pēc tā nemainīsies, vai arī viņiem ir bail par to, kas sekos pēc šādas rīcības. Ja cilvēki jutīsies aizsargāti un ziņos par iespējamām nelikumībām, tad "tā bumba būs varas iestāžu pusē", kam būs jāreaģē uz šiem signāliem.
"Likums ir solis uz to, lai tā mašīna iegrieztos un mēs daudz nesāpīgāk varētu virzīties uz priekšu," teica Voika, norādot, ka koordinatora lomu pašlaik uzņēmusies Valsts kanceleja, kas skatīsies, vai šī sistēma strādā un vai ir nepieciešama neatkarīga institūcija, kur vērsties trauksmes cēlējiem.
Ziņots, ka vēl 2015.gada janvārī Valsts kanceleja, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, kā arī toreizējais "Delnas" vadītājs Gundars Jankovs parakstīja memorandu par tiesiska regulējuma trauksmes cēlēju aizsardzībai izstrādi līdz tā gada beigām.
2016.gada rudenī bija plānots atrisināt pēdējās domstarpības pirms likuma tālākas virzīšanas, taču dažas ministrijas sāka skaļi apšaubīt arī būtiskus trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumus.
