Zīmējumu teātris atzīmē Reformācijas gadadienu ar īpašu izrādi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Atzīmējot Reformācijas 500. gadadienu, Zīmējumu teātris veido izrādi “Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga”. Pirmizrāde notiks šā gada 28. jūnijā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Pēc tam to plānots izrādīt arī Latvijas dievnamos reģionos.

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517.gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un pasaules kultūrā kopumā.

Lai atzīmētu šo ievērojamo notikumu “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga”. Tas ir Eiropas pirmās viduslaiku garīgās lugas “Parabola par pazudušo dēlu” iestudējums, ko Reformācijas ideju iespaidā Rīgā 1527. gadā sarakstījis Burkards Valdiss.

Izrāde būs kā pierādījums, ka ticība un vēsture ir klātesoša, un, ka to iespējams pasniegt un uztvert ar mūsdienu mākslā aktuāliem paņēmieniem, sola izrādes veidotāji.

Zīmējumu teātra izrādē gandrīz 500 gadus senais vēstījums tiek pasniegts laikmetīgā valodā. Uzvedumā viduslaiku muzikālais un tekstuālais vēstījums ir papildināts ar laikmetīgo deju, mūsdienīgu scenogrāfiju un gleznotājas klātbūtni, radot iespēju savilkt paralēles ar dzīvi viduslaikos, ietverot tajā tā laika svarīgākās atziņas un pamācības, kā arī atainojot, cik un kādā veidā vēsturiskās atziņas dzīvo un pastāv mūsdienās, kā tās interpretē un pielāgo mūsdienu cilvēks Latvijas sabiedrībā.

Uzvedums top sadarbībā ar senās mūzikas ansambli “Ars Antique Riga” un muzikālo vadītāju Pēteri Vaickovski, laikmetīgās dejas dejotājiem no deju kompānijas “Ārā” un gleznotāju Paulu Zariņu.

Izrādes mākslinieciskajā komandā ir idejas autors un režisors Varis Klausītājs, muzikālais vadītājs Pēteris Vaickovskis, scenogrāfe Austra Hauks, gleznotāja Paula Zariņa-Zēmane, laikmetīgās dejas horeogrāfe un dejotāja Eva Kronberga, Nacionālā teātra aktieris Ivars Kļavinskis, senās mūzikas vokālās grupas “Ars Antique Riga” mūziķi - kontrtenors Kārlis Kundrāts, tenori Juris Jēkabsons, Jānis Kurševs, baritons Uģis Meņģelis, bass Pēteris Vaickovskis, instrumentālās grupas pārstāvji - Vitaly Shestakov (baroka vijole), Agnese Kanniņa Liepiņa (baroka vijole), Ieva Nīmane (blokflauta, traversflauta un dūdas), Lenards Gotlubs (lauta), Ainārs Paukšēns (baroka čells, gamba), Raimonds Mēlderis (vijole), Mārtiņs Miļevskis (perkusijas).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti