Teātra režisors Andrejs Jarovojs stāsta, ka izrādes cenšas taisīt no materiāla, kas ir izturējis laika pārbaudi, ko pavisam noteikti var teikt par Viljama Šekspīra traģēdiju ‘’Jūlijs Cēzars’’. Vēsturisku, politisku kaislību luga, kas atklāj arī jau antīkajā pasaulē dzimušus sabiedrības apziņas manipulācijas paņēmienus. Jarovojs kā interesantu iezīmē vēsturisku paradoksu, ka atentāts pret Jūliju Cēzaru notika Pompeja teātra kompleksā, un arī mūsdienās nereti sabiedrībai patīk ironizēt par parlamentu kā teātri un politiķiem kā aktieriem.
''Ir populāri runāt par demokratijas krīzi, par to, ko darīt krīzes situācijā - vai virzīties uz autoritatīvu režīmu, vai izvēlēties ko citu un vai ir alternatīvas -, man liekas, šis ir ļoti pateicīgs darbs, kur mēs šodienas realitāti konfrontējam ar vēsturiskiem notikumiem, runa ir par varas un brīvības attiecībām, par balsi, ko viegli atdodam un cik grūti dabūt ato tpakaļ,'' saka Jarovojs.
Režisors tekstu nav modernizējis, bet vide izvēlēta nosacīti mūsdienīga, proti, aktieri nebūs autentiskos seno romiešu tērpos, bet gan uzvalkos un kostīmos. Šekspīra traģēdijā Jūlija Cēzara, kā arī Kasija un Oktāvija lomās šoreiz iejutīsies sievietes,
stāsta režisors:
''Mēs izgājām no tā, ka mūsdienu politikā ir ļoti daudzas sievietes, ļoti spēcīgas sievietes, valstu līderes ir sievietes, līdz ar to tā kā pretēji Romas politikai, un ir interesanti paskatīties, kā mainās attiecību dinamika, ja kāds no tiem tēliem ir sieviete (..).
Ināra Slucka, kas iestudējumā ir Jūlija Cēzara lomā, atzīst, ka pēc svara tā ir milzīga loma, lai arī Šekspīra darbā tam atvēlēts maz vietas. Aktrise par izaicinājumu šoreiz vairāk nosauc nevis paša Cēzara personību, bet gan Šekspīra valodu:
''To var runāt kā saistīto tekstu, bet daļēji pantmērs ir jāsaglabā. Reizēm Šekspīrs iesāk domu un tikai pēc kādām četrām rindām to nobeidz, tad man liekas, ir būtiski saprast, kas tad ir tas svarīgākais vārds, lai visa domā neizšķīst daudzos uzsvaros. Es neteiktu, ka tas viegli iet galvā. Ja aktieris to precīzi izdarīs, skatītājam būs vieglāk uztvert.''
Savukārt traģēdijas populārākā tēla Marka Bruta lomā iejuties Edgars Samītis. Aktiera ieskatā, Bruta tēlu viennozīmīgi raksturot kā nodevēju vai tautas varoni ir teju neiespējami, kaut ''Šekspīrs viņu veidojis kā cēlu varoni''.
Šekspīra traģēdija ‘’Jūlijs Cēzars’’ Andreja Jarovoja režijā Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos piektdien, 18. augustā.
