Valmiermuižas Laidara teātris “Arēna” ir kā radīts Raiņa varoņu naktij ar velniem un maskām. Jau pavisam drīz šeit tiks uzceltas tribīnes skatītājiem, akmeņainais pagalms izlīdzināts un nobērts ar mulču. Kristina Brektes scenogrāfijai būs jārada iespaids par pazemes pasauli.
"Šī vieta mūsu izrādei jau iedod daļu no atmosfēras diezgan precīzi," atzīst izrādes režisors Mārtiņš Eihe. "Tā kā mūzika ir diezgan krāšņa, tad mēs mēģinām arī izpausties krāšņi."
Līdz pirmizrādei vēl daudz mēģinājumu, kuros latviskās dejas un dziedāšanas prasmes Valmieras teātra aktieri apgūst kādā no Valmieras skolu zālēm.
"Kopumā tas darbs tiek veidots tā, ka visi domā un visi piedalās, un kopumā tas iedod to jaudu un enerģiju; es ceru un zinu, ka mēs to novedīsim līdz galam," pārliecināta ir vokālā pedagoģe Zane Šmite
Viena no Raiņa dīvainākajām, simboliem piesātinātākajām lugām ”Spēlēju, dancoju”, kas nodēvēta par “Velna nakti piecos cēlienos”, pirms piecpadsmit gadiem iedvesmojusi grupu “Iļģi” sacerēt spēcīgu rituālu mūziku. Simboliska būs arī Krišjāņa Santa veidotā horeogrāfija.
"Tur varbūt ne tik ļoti būs rituālu dejas, bet ļoti daudz interpretācijas par rituāliem, par latviešu dančiem, interpretācijas par latviešu etnogrāfiju," stāsta horeogrāfs Krišjānis Sants.
Iestudējumā "Iļģu" mūzika spilgti apspēlē galvenā varoņa Tota spēju ziedoties citu labā.
"Tots nav Aleksis no Skroderdienām, tas nav cietējs. Es vienā brīdī viņu sajutu, ja no pasakas ņem, kā Kurbadu. Viņš nav šķīstais, pareizais," saka Tota lomas atveidotājs Kārlis Neimanis.
Iespēja izdzīvot Raiņa fantāziju mistērijas Valmiermuižas Laidara teātrī skatītājiem būs iespēja tikai trijos augusta sākuma vakaros.
