Teātriem jaunais gads jau būtībā ir augustā, kad teātros sākas jaunā sezona. Taču Valmieras teātrī jau kļuvis par tradīciju, gadu mijā atskatīties uz paveikto un arī skatītājus aicināt uz savu mazo „Spēlmaņu nakti”, kurā tiek pasniegtas gan skatītāju balvas, gan balvas pašu kolektīvā noteiktajam labākajam sniegumam.
Latviešu komponistu romantiķu dziesmas izraudzītas aizvadītā gada nogales koncertiem un tās izskan arī ikgadējā teātra balvu pasniegšanas ceremonijā. Gada nogalē Valmierā tā jau kļuvusi par tradīciju, teātrī izvērtēt aizvadītās sezonas veikumu, gan arī skatītāju balsojumu un kā stāsta teātra direktore Evita Ašeradena, tad šis vērtējums teātra kolektīvam ir ļoti būtisks.
“Tas ir uzreiz lielāks stimuls. Tāpat kā Krodera balvā, kad kolēģi dod [balvas] kolēģiem. Tas vienmēr ir daudz vairāk nekā, kad tās dod kritiķi, vai kāds no malas. Kolēģi zina to darbu, ko esi ieguldījis, ko sasniedzis - tas ir tādā zelta vērtē,” vērtē Ašeradena.
Šogad skatītāju balsojums un arī paša teātra kolektīva vērtējums saskan, gada aktieri Inese Ramute un Imants Strads.
Būtībā arī abiem aktieriem vērtējums savām balvām līdzīgs – galvenā laimes spēle jau ir loma.
Imants Strads, kuram šogad bijušas daudzas lielas lomas, arī atveidojot kādreizējo Valmieras teātra režisoru Pēteri Lūci, ar humoru saka, ka bija jāpaiet gadiem spēlējot pat dažādus dzīvniekus, lai režisori ieraudzītu cilvēku.
“Es esmu spēlējis ezi, krupi, suni, alni, noteikti kaut ko vēl… Man tikai Brēmenes muzikanti vēl pietrūkst kā saka manā galerijā,” saka Strads, piebilstot, ka šis viņam ir bijis veiksmīgs gads.
Savukārt Valmieras teātra gada labākā aktrise Inese Ramute savā uzrunā novēlē, lai kolēģiem būtu vērtīgas lomas, it sevišķi jau tad, kad gadu skaits ir pāri 40-50 gadiem.
Ramutei skatītāju un arī kolēģu atzinība par lomu izrādē „Emijas laime” un šī izrāde arī atzīta par labāko.
Izrādes darbība risinās mūsdienu Eiropā, kuras aktualitāte ir bēgļu un migrantu problēma. Te satiekas vāciete Emmija, kurai jau jaunība aiz muguras un gados jauns marokāņu puisis. Izrāde ir gan par mīlestību, kura ir it kā neiespējama, gan arī par to, kas šobrīd notiek Eiropā un vai sabiedrība to gatava pieņemt.
Bet runājot par jauno gadu, tad arī tas, kā stāsta Ašeradena, sola daudz jauna un interesanta. Pavisam drīz jau pirmizrāde par pretošanās kustību, nacionālajiem partizāniem, sievietēm, kuras kļuva par meža meitām.
Kopumā aizvadīto gadu Valmieras teātrī vērtē, kā darbīgu un veiksmīgu, arī tajā ziņā, ka ir saņemtas trīs Spēlmaņu nakts balvas.
