Vēsturiski fakti un personāži uzvedumā cieši savīsies ar smeldzīgu igauņu meitenes un latviešu strēlnieka mīlas stāstu, ko izspēlēs Zane Dombrovska un Raimonds Celms.
Pilsēta, kur sākas Latvija – tā tīri ģeogrāfiskā nozīmē mēdz teikt par Valku, bet šis apzīmējums Valkai tikpat labi piederas arī vēsturiskā nozīmē,
proti, tieši tur 1917.gadā sanāca Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, kuras pieņemtā deklarācija bija ļoti svarīgs neatkarības ceļa pagrieziena punkts.
Valkā notikušo par nepelnīti maz akcentētu faktu uzskata Eduards Liniņš, un tas ir uzmanības centrā viņa veidotajā literārajā materiālā, kas kalpo par pamatu uzvedumam „Valka. Latvija. Brīvība”.
"Šogad novembra beigās aprit 100 gadu, kopš Valkā sapulcējās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes pārstāvji, un viņu publicētajā deklarācijā pirmo reizi izskanēja nojēgums „latviešu nācijas pašnoteikšanās”. Viņi vēl īsti nerunāja par pilnīgi suverēnu Latvijas valsti, taču viņi jau runāja par Latvijas Satversmes sapulci, kas noteiks tālāko Latvijas likteni," uzsvēra Liniņš. "Tobrīd, var teikt, Latvijas liktenis karājās mata galā, un šī izšķiršanās bija prelūdija tam, kas gadu vēlāk īstenojās jau valstiskuma deklarācijā 1918.gada 18.novembrī."
Valkas notikumi tagad tiks izcelti uzvedumā „Valka. Latvija. Brīvība”. Autentisku vēstures tekstu fragmenti tajā savīsies ar dramatizētiem vēstures materiāliem, kā arī skaudru mīlas stāstu. Darbosies gan reāli vēsturiski personāži kā Kārlis Ulmanis, Voldemārs Zāmuels, Jānis Balodis un citi, gan izdomāti tēli, piemēram, jau minētais mīlas pāris – igauņu meitene Marta un latviešu puisis Jānis.
Stāsts sāksies 1917.gada sākumā tūlīt pēc Ziemassvētku kaujām un turpināsies līdz 1920.gada vasarai,
kad ir izcīnīts Latvijas neatkarības karš un ir brīdis, kad tiek novilkta robeža starp Igauniju un Latviju.
"Šo robežsituāciju arī raksturo mūsu mīlas pāris. Latviešu puisis, kurš ir iesaukts latviešu strēlniekos, un igauņu meitene," saka Liniņš. "Dramaturģijā mūžīgs, daudz ekspluatēts motīvs, kas ir dēvējams droši vien par Solveigas un Pēra Ginta motīvu, tātad vīrietis, kurš dodas iekarot pasauli, iepazīt pasauli, tiek ierauts revolūcijas, Krievijas pilsoņu kara, pēc tam Latvijas neatkarības kara notikumos, un meitene, kura savas situācijas dēļ paliek mājās un gaida, un šī gaidīšana, protams, arī ir ne mazāk dramatiska un ne mazāk dramaturģiski interesanta."
Mīlētāju lomās iejutīsies Zane Dombrovska un Raimonds Celms, uzvedumā spēlēs arī Ivars Puga, Ivars Kļavinskis, Ģirts Liuziniks un vēl citi aktieri, izrādi muzikāli papildinās Valkas pilsētas kultūras nama vīru vokālais ansamblis „Lai skan!”.
Režisoru Gundaru Silakaktiņu, strādājot pie izrādes, pat pārsteidzis, cik maz līdz šim esam pievērsušies tik būtiskam laikam Latvijas vēsturē. "Lasot cauri literatūras un arī vēstures grāmatas, ļoti interesanti, ka lielākā daļa vēsturnieku šo laiku baidās aprakstīt, baidās pieķerties tam klāt, jo tur, izrādās, ir tik daudz interesantu nianšu – gan cilvēcisko, gan politisko," tēmas daudzpusību atklāja režisors. "Būtībā, ja tā var salīdzināt ar 90.gadu sākumu, kā mēs ieguvām neatkarību un kā viņi tanī laikā ieguva, tad tas ir prātam neaptverami. Neskatoties uz apkārt valdošajām šausmām, cilvēki bija ideālisti un spēja panākt savu. Tas mani fascinē."
Uzveduma „Valka. Latvija. Brīvība” vizuālajā tēlā svarīga loma būs vēsturiskām fotogrāfijām un videomateriāliem. Uzveduma pirmizrāde skatāma svētdien, 6.augustā, Valkas kultūras namā.
