Serebreņņikova «Tuvā pilsēta» oktobrī dosies uz trīs starptautiskiem festivāliem

Latvijas Nacionālais teātris ar Kirila Serebreņņikova iestudējumu “Tuvā pilsēta” oktobrī dosies uz trīs starptautiskajiem teātra festivāliem - Viļņā, Sanktpēterburgā un Maskavā.

6. oktobrī izrādes “Tuvā pilsēta” trupa dosies uz Viļņu, lai piedalītos starptautiskajā teātra festivālā SIRENOS. Izrāde tiks spēlējam Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī.

21.oktobrī piedalīsies starptautiskajā teātra festivālā "Baltic House" Sanktpēterburgā. Izrāde notiks teātrī Baltijskij Dom.

Savukārt 24.un 25. oktobrī trupa būs Maskavā, lai piedalītos starptautiskajā teātra festivālā "Territoria". Izrāde būs Maskavas Gogoļcentrā.

Viens no redzamākajiem Krievijas režisoriem Kirils Serebreņņikovs Latvijas Nacionālajā teātrī ir iestudējis lietuviešu dramaturga Marjus Ivaškeviča absurda komēdiju “Tuvā pilsēta”, kurai pirmizrāde bija 4.martā.

Luga ir par attiecībām ģimenē. Trīsdesmitgadnieki Ivo un Annika mīl viens otru, tomēr ģimenes dzīves rutīna, darbs un trīs bērni, dara savu, un Ivo gandrīz ik nedēļas nogali pazūd no mājām, lai pabūtu kopā ar draugiem un paskatītos uz savu dzīvi no malas - no tuvās pilsētas. Kad Annikai tas beidzot apnīk, arī viņa dodas uz otru pilsētu - paskatīties, kas ir tas, ko redz Ivo, un dzīve sagriežas ar kājām gaisā...

Stāsts par to brīdi, kad mēs saviem slepenajiem sapņiem ļaujam iznākt no zemapziņas un tie ņem varu pār racionālo, ikdienas dzīvē tik noderīgo prātu.

Kirils Serebreņņikovs par izrādi:  “... esmu pārliecināts, ka seksuāls vai, teiksim, juteklisks ir tikai privāts pārdzīvojums, nekad ne publisks.  (..) Teātris pievērš mūsu uzmanību mūsu privātajai pieredzei, personiskajiem stāstiem, kas ar mums ir notikuši, bet kurus mēs esam aizmirsuši, un tie, nolikti kaut kur tālu un dziļi, tur dus. Mēs tos neizmantojam, tāpēc ka ikdienas dzīvē mums vajag pavisam ko citu. Bet teātris – tā ir atgriešanās pie mūsu personiskajiem noslēpumiem. Ne jau aktierspēles dēļ skudriņas pārskrien pār ādu, bet skatītāju pašu pieredzes dēļ. Ne jau sižetam publika seko līdzi, bet tam, kā viņos pašos kaut kas ataust atmiņā. Arī Romeo un Džuljetas skatītājiem nav žēl, bet pašiem sevis.... Mākslinieki/māksla 21. gadsimtā ir medijs, kurš reizēm rupji, bet reizēm uzmanīgi paņem mūs aiz rokas un ved uz konkrētu vietu mūsos. Uz prātu. Uz sirdi...”

Diemžēl izrādes režisors Kirils Serebreņņikovs aizvien atrodas mājas arestā. Latvijas Nacionālais teātris jau vairākkārt ir paudis savu viedokli, ka Kirila Serebreņņikova arests un visa tālākā notikumu attīstība ir izrēķināšanās ar viņu kā mākslinieku.

22. augusta rītā Latvijas Nacionālais teātris no plašsaziņas līdzekļiem saņēma satraucošu ziņu par izcilā krievu režisora, Gogoļa centra mākslinieciskā vadītāja Kirila Serebreņņikova arestu, kā iemeslu minot apzinātu noziedzīgu naudas izkrāpšanas shēmas organizēšanu. Ņemot vērā, ka 2017. gada 23. maijā Serebreņņikovs tika aizturēts un minētajā lietā viņam tika piemērots liecinieka statuss, ņemot vērot to, ka Serebreņņikovs šajā laikā neizvairījās no tiesībsargājošām iestādēm, sniedza liecības, kā arī ņemot vērā to, ka viņam tika atņemti dokumenti, liedzot iespēju pamest valsti, uzskatām, ka drošības līdzekļa maiņa uz arestu ir pārspīlēta un nepieņema Krievijas varas iestāžu rīcība.

Apzinoties to, ka Kirils Serebreņņikovs ir pazīstams Krievijā, Eiropā un citur pasaulē kā brīvdomīgs un drosmīgs mākslinieks, par ko liecina tikko piešķirtais nozīmīgākais teātra nozares apbalvojums Eiropā – “Jaunās realitātes balva”, ko paredzēts pasniegt decembrī Romā, kā arī to, ka jūlija sākumā pāris dienas pirms pirmizrādes autoritāri tika atcelta viņa iestudētā baleta “Nurijevs” pirmizrāde Maskavas Lielajā teātrī, uzskatām, ka arests un pret Serebreņņikovu vērstā kampaņa ir varas izrēķināšanās ar viņu kā mākslinieku.

Latvijas Nacionālais teātris sadarbojas ar režisoru Kirilu Serebreņņikovu kopš 2010. gada. Šajā laikā ir tapušas četras mākslinieciski augstvērtīgas izrādes - “Mirušās dvēseles”, “Voiceks”, “Raiņa sapņi” un “Tuvā pilsēta”, kuras atnesušas teātrim panākumus, tostarp starptautiskā mērogā, un atklājušas Latvijas skatītājiem laikmetīgā teātra valodas iespējas. Ir aizsāktas sarunas par nākamo darbu, kas būs veltījums Latvijas simtgadei.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie

Populārākie
Interesanti