„Felicitas vārda dienu sāksim ar amatierteātru aktieru meistardarbnīcu, jo Felicitas Ertneres vārds jāsvin, godinot to, ko viņa ir darījusi,” Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” norādīja Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Inga Krišāne.
Vārda dienas rīts sāksies ar meistardarbnīcu, kuru Siguldas un apkārtnes amatierteātru aktieriem vadīs aktrise un teātra pedagoģe Zane Daudziņa, lai aktieri izprastu, kas ir notikums uz skatuves un kā šo notikumu ietvert tēlā, runā un plastikā.
„Ja šogad viss labi izdosies, tad dibināsim to kā tradīciju un katru reizi veidosim darbnīcas amatierteātra aktieriem,”
uzsvēra Krišāne.
Plkst. 15.00 pie Ertneres pieminekļa, kuram šogad ir 20 gadu jubileja, pulcēsies gan viņas audzēkņi, amatierteātru aktieri un teātra zinātnieki. Pēc muzikālā brīža teātra zinātnieces Gunas Zeltiņas vadīti visi aicināti uz sarunām pie kafijas tases, lai pārrunātu, kāda bijusi Felicita Ertnere un kā viņas vārdu iedzīvināt Siguldā. Sarīkojums noslēgumā - Pierīgas novadu amatierteātru skates
uzvarētāju apbalvošana.
Dailes teātra aktrise, Ertneres audzēkne Lidija Pupure režisori atceras kā ļoti harmonisku, mierīgu un pacietīgu: „Atceros, ka viņai bija ļoti svarīgs tavs priekšstats par lomu. Kad pirmajos mēģinājumos analizējām kādu lomu vai darbu, viņa klausījās, kā tieši tu gribētu šo lomu spēlēt. Tas mūs, 3.studijas audzēķnus, rosināja būt patstāvīgiem. Mēģinājumos viņa tikai sēdēja un klausījās, ko tu piedāvāsi vai esi ko sagatavojis. Viņa nāca uz katru savu izrādi. Un tas bija vienreizēji.
Tai pašā laikā darbs ar viņu bija mierīgs, nesteidzīgs, no viņas puses pacietības pilns.
Un beigās atnāca Smiļģis un sagrieza visu ar kājām gaisā, iedodot citu ritmu. Tāpēc reizēm viņa saķēra galvu un skrēja no zāles ārā. Tas, ko viņa bija ielikusi visā šajā darbā, strādājot ar aktieri, palika fonā.”
Pupure norādīja, ka šodienas teātris ir pavisam citādāks, nekā tas bija Ertneres laikā: „Bieži saku, ka manai paaudzei jāsaka vislielākā pateicība mūsu pedagogiem, jo viņi visi bija baudījuši pasauli un to redzējuši. Protams, ka no viņiem saņēmām kaut ko ļoti lielu un vērtīgu. Mūsdienu pedagogiem šis tas pietrūkst no tām zināšanām un iemaņām, kas bija kādreiz. Es Ertenerei esmu ļoti pateicīga, jo viņa man uzticējusi vairākas zēnu lomas, Hero Šekspīrā, Kristīni Blaumaņa lugā, gan komiskas, gan traģiskas lomas, arī klasiku. Esmu viņai pateicīga.”
Līdz šim Felicitas vārda diena svinēta pie režisores mazmeitas Ingrīdas Priedītes Rīgā, kur pulcējās viņas audzēkņi, bet Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notika viņas daiļradei veltīti sarīkojumi un izstādes.
Felicita Ertnere (1891–1975) dzimusi Siguldas pagasta „Spriguļu” mājās, vienā no sava laika inteliģentākajām un sabiedriski aktīvākajām dzimtām Siguldā. Mācījusies komerczinības Rīgā un Pēterburgā, skatuves kustību mākslu apguvusi Leshafta Augstākajos sieviešu kursos un S. Aueres Ritma un plastikas institūtā. Pēterburgā strādājusi internātskolā par fiziskās kultūras audzinātāju, pēc atgriešanās Rīgā – Rīgas Tautas augstskolas dramatiskajā studijā un 30 gadus kā kustību konsultante, režisore, teātra pedagoģe bijusi Eduarda Smiļģa līdzgaitniece Dailes teātrī. Bet „Spriguļu” mājas izveidojās par savdabīgu Siguldas kultūras centru, jo Ertneru mājās viesojušies daudzi ievērojami kultūras darbinieki – Alfrēds Antmanis-Briedītis, Vilis Segliņš, Lilija Ērika, Lilija Štengele, Eduards Smiļģis un Rainis. 1991.gadā blakus „Spriguļu” mājām atklāja Solveigas Vasiļjevas veidoto pieminekli Felicitai Ertnerei „Žests”.
