Kultūras ziņas

Zelta maska – teātris uz skatuves un izstādē

Kultūras ziņas

Turpinās "Kilograms kultūras" rudens balsojums

Konstantīns Raikins: mākslā nedrīkst aizliegt

Konstantīns Raikins: Mākslā nedrīkst aizliegt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Mākslā nedrīkst aizliegt, intervijā Latvijas Televīzijasi kultūras ziņu veidotājiem saka aktieris Konstantīns Raikins, kurš viesojas Latvijā festivāla "Zelta maska Latvijā" ietvaros. Festivāls noslēdzas ar Arkādija Raikina teātra “Satirikons” izrādi “Cilvēks no restorāna” 10. un 11. oktobrī Dailes teātrī.

Pilna intervija (krievu valodā)

Konstantīns Raikins (leģendārā krievu aktiera Arkādija Raikina dēls): Rīga man ir kļuvusi par dzimto pilsētu. Tā ir sanācis, un zināmā mērā tas ir arī vecāku nopelns. Bija laiks, kad šurp braucu katru gadu pa vairākām reizēm. Gan uz Rīgu, gan uz Jūrmalu. Tētis te ir dzimis, un par šo pilsētu viņš vienmēr runāja ļoti sirsnīgi un ar lielu mīlestību, turklāt veselības dēļ viņam bija labvēlīgi uzturēties Rīgas Jūrmalā, tāpēc mēs šurp braucām. Vēlāk es sāku braukt šurp radošo interešu dēļ, viesizrādēs.

Rīgā esmu retāk nekā man gribētos. Man ļoti patīk Rīga. Te ir ļoti silti, mājīgi, sirsnīgi. Te ir ļoti labi skatītāji. Nesen, pirms gada, uzstājos Dzintaros, Jūrmalā. Jāteic, ka neiedomājami sen, kad Jūrmalā notika mans solokoncerts, tēvs pirmo reizi, tieši Dzintaros, redzēja mani tā teikt solo formātā.

Kāpēc tieši uz Rīgu atvedāt tieši šo iestudējumu “Cilvēks no restorāna”?

Tā ir viena no mūsu pēdējām izrādēm un mans pēdējais aktierdarbs. Kā aktieris darbojos arvien retāk, jo esmu pievērsies režijai un pasniedzēja darbam. Agrāk mani uz skatuves varēja redzēt biežāk. Un vēl – šī šobrīd ir ļoti vajadzīga izrāde. Par mazā cilvēka pašcieņas saglabāšanu mūsdienu pasaulē. Mūsu gadījumā restorāns ir kā tāds mazs pasaules modelis, kur ir daudz kārdinājumu, vilinājumu un aizraujošu grēku. Un izrāde ir par to, kā mazais cilvēks, esot tajā visā, cenšas neaptraipīt savu dvēseli, saglabāt tīrību.

Tas ir aktuāli tieši mūslaikos? Kāpēc?

Man šķiet, ka velna uzbrukumi kļūst asāki, daudzveidīgāki. Es neteiktu, ka morāle mūsu dzīvē tiek līdzi jauno tehnoloģiju iespējām. Garīgās pasaules vērtības mulsumā atkāpjas ļaunuma iespēju priekšā. Bet ļaunums turpina bruņoties un iegūst arvien jaunus ieročus.

Jūsuprāt, teātris ir spējīgs mainīt cilvēku vērtības?

Ietekmēt, kamēr turpinās izrāde vai kādu brīdi pēc tās. Skaidrs, ka reizi par visām reizēm mainīt cilvēku uz visiem laikiem izrāde nevar. Spēcīga izrāde, kas ilgst aptuveni trīs stundas, cilvēku maina uz izrādes laiku. Ļauns kļūst labs, negodīgs kļūst godīgāks, jo negodīgais, ja izrāde veidota pareizi, līdzpārdzīvo godīgajam.

Tas ilgst tikmēr, kamēr ilgst izrāde. Pēc tam… Viņam kāds uzkāps uz kājas, un cilvēks atgriezīsies savā vidējā nekauņas stāvoklī. Teātris, māksla ir sava veida garīgā pirts. Miesu pirtī nomazgājam regulāri, bet dvēseli nomazgāt nav vienkāršāk kā miesu. Tas arī jādara regulāri. Tāpēc varbūt vajadzētu regulārāk iet uz teātri.

Tomēr nevajag jaukt teātri ar parauguzvedības plakātu. Vispār mākslas galvenā funkcija ir dzīves atainošana. Tāpēc bieži sašutums par kaut kādiem mākslas darbiem ir cīņa ar spoguļiem. Ir taču teiciens – nevaino spoguli, ja reiz ģīmis ir greizs. Māksla ataino dzīvi, pat ja nedaudz izkropļojot. Pirmreizējais avots ir dzīve. Tāpēc mākslā nedrīkst aizliegt. Neko.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti