“Kāpēc cilvēks iet pretī savam aklumam – tā ir tēma, par kuru runājam Šekspīra lugā “Karalis Līrs”. Tur nav neviena slikta cilvēka, bet kāpēc viņi paliek akli viens pret otru?” savas pārdomas par jauniestudējumu atklāj režisors Viesturs Kairišs.
“Ar šo cilvēcisko aklumu es satiekos katru dienu. Nezinu, kāpēc tas tā ir,” atklāj Kairišs. Viņš pats piedāvājis iestudēt šo lugu un stāsta, ka Rafalsons ir ļoti piemērots šim tēlam, jo Līrs ir netipisks karaļa tēls. Izrāde notiek no pagātnes uz nākotni.
Kairišs stāsta, ka izrādē nav neviena slikta personāža, katram vienkārši ir sava patiesība. To īpaši izjūtam Latvijā, jo šeit nav diskusiju kultūras - katrs ļoti pieturamies pie savas taisnības un viedokļa.
Ceļš, kuru uz skatuves iet aktieri, ir unikāls. Izrādes scenogrāfija radu milzu enerģijas apkopojumu, kurš tad plūst uz zāli, stāsta Rafalsons. "Lugā ir ļoti daudz dziļuma".
Izrādē būtisks ir teksts, tāpēc Kairišs izvēlējies izmantot Borisa Pasternaka tulkojumu. Viņš norāda, ka Pasternakam piemīt skaista un īpaša valoda, kas kā radīta tieši šai izrādei.
Izrādes pirmizrāde Rīgas Krievu teātrī notiks piektdien, 12.maijā.
