Kafkas „Procesu” nav viegli lasīt, tomēr tā radītās sajūtas pielīp lasītājam uz ilgu laiku. Stāsts ir par augstu bankas ierēdni, kuru kāda nenosakāma varas iestāde pēkšņi arestē un tiesā par kādu noziegumu, kas netop skaidrs ne viņam pašam, ne skatītājam.
Režisors Mārcis Lācis absurda tematikā, šķiet, jūtas kā zivs ūdenī. Līdzīgos toņos bijušas ieturētas arī vairākas citas viņa izrādes, tomēr „Process” ir tikai otrā, kuru režisors veidojis jau pēc gatava dramaturģiskā materiāla, šajā gadījumā – Kafkas romāna.
„Šī grāmata pati mani atrada jau 2001.gadā, un kopš tā laika ir viļņveidīgi ik pa laikam atnākusi pie manis atpakaļ. Ik pa pāris gadiem es tai pievēršu uzmanību, bet iestudējuma apstākli sarežģīja tas, ka tur ir ļoti daudz lomu, vajadzīgi daudzi cilvēki. Neatkarīgajā teātrī to vispār nebūtu iespējams uzvest, jo nevarētu savilkt kopā tādu aktieru blici,” stāsta režisors.
Tagad tāda izdevība radusies Jaunajā Rīgas teātrī, kur uz skatuves dažādas lomas izspēlē deviņi aktieri.
„Man pašam vienmēr ir tāda „strjoma” [trauksmes] sajūta, domājot par institūcijām, par varu…” saka Lācis, jautāts, kādēļ Kafkas „Process” atstājis tik spēcīgu iespaidu, ka ideja to iestudēt nepamet jau 15 gadu. „Tas ir tāds interesants apstāklis, ar ko uz skatuves var ņemties. (..) Es vispār mīlu absurdu. Uz skatuves. Dzīvē varbūt mazāk.”
Galvenajai – bankas ierēdņa Jozefa K. – lomai režisors izraudzījies jauno aktieri Tomu Veličko, kuru šosezon vienīgo uzņēma Jaunā Rīgas teātra trupā.
„Nu jau ar katru dienu jūtos pārliecinātāks. To saku tādēļ, ka dažkārt ir grūti notvert to pārliecību, kādu Jozefam vajag, jo apkārt notiek pilnīgs absurds. Un tas noved līdz izmisumam,” atzīst aktieris.
Viņa uzdevums nav viegls – galvenais varonis no skatuves nenoiet visas trīs izrādes stundas un no racionāla, pašpārliecināta bankas klerka pamazām sagrūst līdz nevarīgam nervu kamolam.
„Viņš apzinās, ka viņš ir augstākstāvošs amata ziņā, viņš pelna vairāk, viņā ir šī pārliecība. Bet visas šīs īpašības sāk gaist, jo varas iestādes sāk viņu graut. Viņš ir neērts cilvēks varas sistēmai. Un beigās viņš ir lupata,” sava varoņa dramatisko transformāciju raksturo Veličko.
Savu „Procesu” Francs Kafka rakstījis Pirmā pasaules kara laikā. Viņa radīto absurdo pasauli, kurā nozombēti ierēdņi pilda neizprotamas pavēles un vara salauž cilvēku tikai tāpēc, ka to var, izrādē pasvītro „Mareunrols” kostīmi, Toma Auniņa mūzika un režisora Mārča Lāča kopā ar scenogrāfu Artūru Arni veidotā skatuves telpa ar desmitiem dažādu atvilktņu, durvju un skapīšu.
„Aiz tām atvilktnēm ir kaut kāda paralēlā pasaule, kurā viņš, dzīvs būdams, īsti netiek iekšā, nevar ieskatīties. Viņš tur tikai beigts beigās tiek iecelts,” piebilst Mārcis Lācis.
Kafkas „Process” Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos ceturtdien, 18.janvārī.
