Indiešu dejas vakara nosaukums “Aruna” tulkojumā no sanskrita nozīmē “līdzsvars”. Indiešu deja ir viena no senākajām un grūtākajām deju sistēmām pasaulē un tās saturu nosaka indiešu mitoloģijas bagātais mantojums. Kas iedvesmojis sarežģītajām un temperamenta ziņā atšķirīgajām indiešu dejām pievērsties Latvijā?
„Ar deju ir vienkārši!” saka indiešu kultūras centra “Bharata” vadītāja Larisa Podskočaja. „Tu nāc, dejo, izdejo visu, ko tu jūti, kā ir ar pasaules kārtību un cilvēkiem un dievišķo. Kā to visu var izjust un izprast un izlaist caur sevi. Un ir nenormāli liels gandarījums to darīt.”
„Kad man bija 15 gadi, es arī iepazinos ar Indijas kultūru, un man bija brīnumains un patīkams atklājums, ka Indijas tempļos dejoja. Man tas likās tik skaisti, ka deja var tikt izmantota, kā garīgas disciplīnas un lūgšanas veids,” stāsta indiešu klasiskās dejas izpildītājs Aleksejs Furdaks
Indijā dejot māca no mazotnes un apmācības process ilgst gadiem. Katram žestam dejā ir sava nozīme un tos ielāgo līdzīgi kā dzejas pantus. Indijā, kur mūzikai ir pasaulē sarežģītākā ritma sistēma, katram dejotājam kustības ir jāmāk arī izdziedāt.
Vakara gaidītākais viesis Dmitrijs Zmejevs uzskatāms par profesionālu, Dienvidindijas klasiskās dejas izpildītāju un Latvijas dejotgribētājiem jau vairākus gadus pasniedz arī meistarklases. Deju vakarā viņš uzstājās ar deju, kurai horeogrāfiju veidojis pats.
„Ideja nāk no eposiem. Tur ir ļoti daudz sižetu, daudz dažādu Dievu. Ir ļoti daudz, no kā iedvesmoties,” uzsver indiešu klasiskās dejas izpildītājs Dmitrijs Zmejevs (Krievija). „Ne visas dejas par ko vēsta. Pastāv tehniskās, uz kustību estētiku balstītas dejas, līdzīgi kā baletā. Dejās ar pantomīmas elementiem pastāv dziļāka jēga un ir vēstījums.”
Indiešu mūzikas un dejotāju kāju zvārgulīšu sarežģītie ritmi aicina meklēt taciņu pasaulē, kurā principi un tēli nosaka savu lietu kārtību.
