Vēsma Lēvalde liepājniekiem un ne tikai liepājniekiem labi zināma kā ilggadēja žurnāliste. Pēdējos gados viņas klātesamība vairāk jūtama teātrī, taču ne bez pamata. Teātri viņa iepazina jau bērnībā, kur par aktieri strādājis viņas tēvs. Tagad Vēsma Lēvalde, likumsakarīgi un mērķtiecīgi attīstot savu izpratni par teātri, kļuvusi par teātra zinātnieci.
„Laikam jau doma par to, ka vajadzētu savu skatījumu ielikt grāmatā par Krodera laiku Liepājā, es domāju - man tā virmoja kopš jaunības, kad strādāju teātrī un neklātienē mācījos Latvijas Universitātē latviešu valodu un literatūru. Es sēdēju klāt mēģinājumos kā sufliere un man bija jāseko līdzi. Tas radošais darbs, kas notika, kā to vārdu mazliet apgriezt, pamainīt, lai tā doma precīzi iegultos aktiera psiholoģijā, lai teksts gulētu aktierim uz mēles, to neviens teātra kritiķis vai zinātnieks, kurš pēta no ārpuses, to vienkārši nezina, viņš to nevar zināt. Kroders ir tulkojis, dramatizējis, bet, ka viņš ir tik nopietni strādājis ar tekstu, un tas process ir bijis tik ilgs, līdz kamēr režisors sāk iestudēt. Tā ir tāda režisora radošā laboratorija, kas, manuprāt, ir vērtīga pieredze arī jaunajiem režisoriem,” atmiņās dalās grāmatas „Hamleta vārdi” autore.
Lai arī jaunie režisori nedarīs kā Kroders, viņiem būs iespēja uzzināt, kā to darījis cilvēks, kurš ierakstīts Latvijas kultūras kanonā, spriež Vēsma Lēvalde.
Šī gada sākumā viņa Liepājas Universitātē ieguva mākslas zinātņu doktora grādu, aizstāvot promocijas darbu „Klasikas iestudējumi Oļgerta Krodera režijā: teksts un interpretācija”. Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Zanda Gūtmane uzsver autores izaugsmi un viņas veikumu. Pirms septiņiem gadiem Vēsma Lēvalde sāka apgūt rakstniecības studijas, tagad tapusi grāmata.
„Vēsma jau ļoti ātri zināja, par ko viņa gribēja rakstīt savu maģistra darbu. Tas bija veltīts Oļģerta Krodera dramaturģijai. Vēlāk tas turpinājās disertācijā un tagad grāmatā. Otrs prieks par to, ka grāmata veltīta Liepājas teātra meistaram. Tas ir vērtīgs jaunpienesums Latvijas teātra vēsturē. Viņa to ir izdarījusi ļoti labi, zinātniski precīzi un korekti. Trešais prieks par to, ka pat nosaukumā ir iekļauta Kroderam raksturīgā ironija, jo viņš uz dzīvi vienmēr raudzījās ironiski, reizēm sarkastiski, saasināti. Nosaukumā ir apspēlēts Hamleta teksts, kur viņš ironizē, ka visapkārt ir tikai vārdi, vārdi, vārdi.. Grāmatas nosaukums piešķir visam ironijas dzirksti,” stāsta Gūtmane.
Par šīm Krodera lielās personības šķautnēm runā arī Liepājas teātra direktors, kurš atklāj meistara cilvēcisko vienkāršību.
Kroders ir cilvēks, par kuru bija jāraksta grāmata, tā, sakot paldies autorei, spriež Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.
„Aplausu vērts gadījums, ka Vēsma ir uzrakstījusi grāmatu par Kroderu, par kuru ir jāraksta grāmatas. Kroders Latvijas teātrī ir milzīga, spilgta lappuse. Tas, ko viņš ir devis teātrim, kādu attieksmi izveidojis pret teātri, ceru, ka to izlasīšu Vēsmas grāmatā. Viņa ilgu laiku vēroja režisoru, strādājot teātrī un asistējot Kroderam. Ceru, ka viņa ir fiksējusi viņa gudro, vitālo un asprātīgo pusi,” saka Laukšteins.
Grāmatas autore Vēsma Lēvalde uzsver, ka „Hamleta vārdi” atklāj divus Oļģerta Krodera režijas pīlārus – Šekspīra traģēdija „Hamlets” bija viņa neizsmeļamais iedvesmas avots, bet teksta radoša interpretācija skatuvei bija veids, kā literatūras klasikas tēlus padarīt par zālē sēdošo laikabiedriem.
