Lai karavadonim Jūlijam Cēzaram neļautu kļūt par vienpersonisku Romas diktatoru, senatori noorganizē viņa nonāvēšanu. Bet tā vietā, lai saglabātu republiku, tiek izraisīts pilsoņu karš un bojā iet arī paši Jūlija Cēzara slepkavas. Roma kļūst par impēriju, un tās vadībā stājas Cēzara pieņemtais dēls Oktāvijs.
Šekspīra traģēdija “Jūlijs Cēzars” atklāj politisko kaislību asiņainās aizkulises. Varas un retorikas spēles, publiskā un privātā tēla attiecības. Personība, dzīvs cilvēks, ierauts nežēlīgajā politiskajā mašinērijā, pārtop publiskā figūrā, neapzināti attālinoties no visa cilvēcīgā.
Mums patīk ironizēt par parlamentu kā teātri un politiķiem kā aktieriem. Ironiski, ka realitātē atentāts pret Jūliju Cēzaru noticis senāta sesijas laikā Pompeju teātra kompleksā. Šekspīrs lugā iekodējis mehānismu, kas precīzi atklāj politisko spēku paņēmienus, manipulējot ar sabiedrisko apziņu. Iestudējums “Jūlijs Cēzars” Andreja Jarovoja režijā veidots kā hiperreāls dokumentālais teātris. Politiskā cīņa var sākties.
Režija, mūzika, gaismas - Andrejs Jarovojs, scenogrāfija un kostīmi - Sintija Jēkabsone.
Jūlija Cēzara lomā - Ināra Slucka, citus tēlus atveido Edgars Samītis, Līga Zeļģe, Jānis Kronis, Ivars Krasts, Emīls Krūmiņš, Romāns Bargais, Dārta Daneviča.
Pirmizrāde 18. augustā, nākamā izrāde 21. augustā
Izrāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu
