Antonio Stradivari vijole, kas darināta 1683. gadā ir īpaši labā stāvoklī, atklāj vijolniece Vineta Sareika. Reizēm šādiem seniem instrumentiem ir plīsumi, stāsta vijolniece, bet viņas rīcībā nonākušajai vijolei tādu nav. Nu jau vairākus gadus latviešu vijolniece dzīvo Berlīnē un muzicē vienā no pasaules spožākajiem stīgu kvartetiem "Artemis Quartet". Tieši šis dzīves pavērsiens viņai arī devis iespēju spēlēt izcilo instrumentu, stāsta Vineta Sareika.
„Vainojams viens ļoti kvēls "Artemis Quartet" fans, kāds sirms kungs, kurš jau 25 gadu garumā Vīnē ir bijis uz visiem kvarteta koncertiem. Viņam pieder četri ļoti augstas kvalitātes instrumenti. Pagājušā gada novembrī viņš pienāca pie manis pēc koncerta un teica, ka tieši tagad viņam viena vijole ir brīva. Viņš jautāja, vai šis instruments būtu iederīgs kvartetā," stāsta mūziķe.
Tas bija kas necerēts, saka vijolniece. Tagad šo instrumentu vijolniece atvedusi sev līdzi uz Latviju, un jau šovakar to būs iespēja dzirdēt koncertzālē „Lielais dzintars”. Vineta Sareika pauž neviltotu prieku un sajūsmu par iespēju izmantot šo instrumentu vismaz piecus gadus.
„Varbūt lielā zālē atšķirība nebūs tik milzīga, arī mans modernais instruments ir ļoti skanīgs un spožs, bet tā īpašā lieta Stradivari instrumentam ir tā, ka tas mani iedvesmo.
Ja modernajam instrumentam ir dažas nianses, tad ar seno instrumentu klusajās vietās es varu atklāt simttūkstoš nianses, tā ir tāda buķete, kā labam vīnam, ko nevar aprakstīt,” skaidro Vineta Sareika.
Iedvesmoti ir arī Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi. Pirmā vijole un orķestra koncertmeistare Ilze Zariņa ar patiesu lepnumu runā gan par solistes uzstāšanos Liepājā, gan muzikālo notikumu un izpildāmajiem skaņdarbiem.
„Instrumentam ir milzīga nozīme, bet var visizcilāko instrumentu iedot rokās tam, kurš neprot labi spēlēt, tad no instrumenta nebūs nekas, bet šis tandēms – izcils solists un izcils instruments – ir brīnišķīgs. Man ir patiess lepnums, prieks un cieņa pret latviešu izcelsmes solistiem, mūsējiem, kuri spēj braukāt pa pasauli un koncertēt, kā arī atbraukt pie mums - spēlēt ar vienkāršību un sapratni,” norāda Zariņa.
Orķestris un soliste Vineta Sareika savā interpretācijā atskaņos Makša Bruha vijoļkoncertu, kas rakstīts 19.gadsimta slavenajam vijoļvirtuozam Jozefam Joahimam, kurš Bruha opusam veltījis šādus vārdus: “Tas ir vācu visbagātīgākais un visvaldzinošākais vijoļkoncerts".
„Tas ir vijoļu repertuāra pīlārs. Man liekas, ka neviens vijolnieks nav izaudzis bez šī skaņdarba. Es tam „mūža mežam” centos izburties cauri 10-12 gadu vecumā. Tas likās ļoti sarežģīti. Es tajā laikā piedalījos dažādos konkursos - biju tāds konkursu kaujas zirgs. Pēc piecpadsmit gadiem atkal saskaros ar šo skaņdarbu. Ar lielu prieku to atklāju ar citām acīm, skaņdarbs ir burvīgs ar brāzmainu romantismu. Tur ir dramatisms, pirmā mīlestība, vitalitāte un spriganums trešajā daļā. Ir, kur izpausties," par skaņdarbu saka Vineta Sareika
Šī koncertprogramma, kurā tiks atskaņoti arī divi Fēliksa Mendelszona skaņdarbi, izskanēs arī sestdien, 13.maijā, Dzintaru koncertzālē Jūrmalā.
