Mūzikla libreta autori Māru Zālīti sastopu mēģinājumā. Ceļā uz klusāku vietu sarunai, mums gadās mūzikla afiša. Pie tās Māra Zālīte pakavējas, lai pievērstu uzmanību galvenās lomas tēlotāja Gundara Grasberga tēlam. Viņš ir pārsteidzoši līdzīgs Zigfrīdam Annai Meierovicam. „Gundars Grasbergs tiešām ir iemiesojies šajā tēlā, jo arī Meierovics bija garš, liela auguma glīts vīrietis. Vizuālā līdzība ir satriecoša," secina Māra Zālīte.
Kas cilvēku izveido par spožu zvaigzni - šis ir viens no jautājumiem, kas Meierovica saistībā visvairāk interesējis Māru Zālīti. Viņa stāsta, ka mūzikls savā ziņā arī vēstīs par zvaigznes ģenēzi: „No kādiem kosmiskiem putekļiem, no kādām galaktiku miglām rodas šīs zvaigznes? Meierovica zvaigzne, man šķiet, rodas no diviem elementiem - kosmiskajiem zelta putekļiem un tēvu zemes smilts."
Ne velti žanra apzīmējums darbam ir teiksma, jo - kā uzsver Māra Zālīte - Meierovica personību nevar izsmelt, balstoties tikai uz biogrāfiskiem datiem. Cauri tiem visas viņa dzīves garumā spraucas kāda noslēpumaina matērija, pat mistika.
Pirmie tabu pārkāpēji ir Meierovica vecāki. Viņa tēvs - ortodoksāls ebrejs apprec latvieti, ko kaislīgi iemīlējis, bet par ko tiek izstumts no ebreju vides. Pavisam drīz viņš zaudē savu mīlestību, jo neilgi pēc dzemdībām Meierovica māte Anna nomirst, bet tēvs no pārdzīvojuma sāpēm visu atlikušo mūžu pavada psihiatriskajās klīnikās.
Ļoti savdabīgs ir arī stāsts, kā Meierovics tiek pie otra vārda Anna. „Mātes bērēs Zigfrīdu mācītājs krista pie mātes vaļēja kapa un atvērta zārka. Tā ir tēva griba, un viņam tiek dots šis otrs vārds „Anna", par ko tēvs ir pārliecināts, ka tas viņu sargās un ka māte būs viņam kā sargeņģelis," stāsta Zālīte.
Saite ar māti Meierovicam visas dzīves garumā ir ļoti cieša. Viņš visu laiku nēsā līdzi viņas fotogrāfiju un kādā ballē sastop meiteni, kas ir mātes kopija. Izrādās tā ir viņa māsīca, ar ko viņš apprecas, tādējādi arī pats pārkāpdamas tabu.
Neticami notikumi Meierovicu pavada arī tad, kad viņš jau ir atzīts politiķis. Kā saka Māra Zālīte, neviens rakstnieks domādams neizdomātu tādus mistiskus dzīves līkločus un pavērsienus.
Komponists Jānis Lūsēns stāsta, ka viņam viena no Meierovica personības atslēgām šķiet viņa divējādās asinis - ebreju un latviešu: „Vai šī asinsbalss vienā vai otrā brīdī kaut ko diktē viņam, vai tā traucē panākumiem, vai tā palīdz, vai rada viņā šaubas vai pretrunas? - par to arī būs šis stāsts."
Māra Zālīte ir pārliecināta, ka tieši šobrīd īpaši nozīmīgi ir aktualizēt Meierovica personību un viņa pārstāvētās vērtības.
Šo viņa spožo zvaigzni gribas iededzināt no jauna. Izsaukt viņa tālo gaismu, lai tā mūs apspīd," saka Māra Zālīte.
Mūzikla „Meierovics" pirmizrāde Nacionālajā operā būs skatāma 18. novembrī.
