Kamerorķestrim „Sinfonietta Rīga” šī sezona ir bijusi ražīga – koncerts ASV, vairāki klajā laisti CD un daudz latviešu un ārzemju komponistu mūzikas pirmatskaņojumu. Taču kamerorķestrim arī pēc sezonas noslēguma vasarā paredzētas uzstāšanās gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Vērtējot sezonas laikā paveikto, „Sinfonietta Rīga” diriģents Normunds Šnē ir gandarīts, ka lielu klausītāju atsaucību guvuši ne tikai koncerti, kuros skanējušas pārbaudītas vērtības, bet arī koncerti, kuros kamerorķestris piedāvājis mazāk dzirdētus vai pavisam nedzirdētus skaņdarbus.
„Mēs patiešām varam būt gandarīti, ka ne tikai koncerti, kuri ir pārbaudītas vērtības, bet arī programmas, kas ietver mazāk dzirdētus vai pat pavisam nedzirdētus darbus, gūst tik lielu klausītāju atsaucību, jo tas, šķiet, ir svarīgākais, lai mūsu darbam būtu nepieciešamība un adresāts, rezonanse un atgriezeniskā saite. Savādāk tas tvaiks var ātri beigties, jo tas, protams, nav bezgalīgs,” skaidro Normunds Šnē. „Protams, mūzikai piemīt neticama īpašība uzlādēt iztukšotās izpildītāju baterijas. Īpaši ap šo laiku – pavasara sākumu – fāzē, kad visa sezona jau gandrīz ir aiz muguras. Taču mums ir ļoti svarīgi just šo elpu no aizmugures, ko domā mūsu klausītājs, mūsu publika, kāda ir nepieciešamība pēc jaunās un dažreiz ne tik jaunās mūzikas, kas joprojām atrodas šajā statusā. Pirmkārt, tā mums ir iespēja spēlēt jaunu repertuāru, kas ir svarīgs mums, svarīgs mūsu klausītājiem.
Latviešu mūzika vienmēr ir mūsu prioritāte, tāpēc jebkurš jauns darbs ir vislielākās uzmanības un cieņas vērts.”
Lielajā ģildē 10. maijā skanēs sezonas noslēguma koncerts ar Franča Šūberta "Lielo" Do mažora simfoniju, austrālieša Karla Vaina darbu "Smita alķīmija" un briljanti spožo Romualda Kalsona Koncertu klarnetei un kamerorķestrim, kurā solo spēlēs Egīls Šēfers.
„Godīgi sakot, Egīlā es visaugstāk vērtēju to un mani ārkārtīgi fascinē viņa personībā tas, ka ar viņu var runāt stundām par mūziku. Viņam ir domas, kurām ne vienmēr var piekrist un tas ir normāli, jo domāju, ka nevar atrast divus cilvēkus, kuriem domas par mūziku būtu vienādas, bet viņa izdoma un fantāzija, tas, kā viņš redz procesus mūsdienu mūzikā, mūsdienu mūzikas tirgus situācijā, vienkārši pārsteidz,” sajūsmu par klarnetistu izsaka Normunds Šnē, piebilstot, ka viņš nemaz nerunā par profesionālismu, jo „tas, protams, ir ārkārtējs un neparasts, visaugstākajā līmenī. Par to vispār nav vērts pieminēt, bet Egīls redz tālāk par savu instrumentu, un tā, manuprāt, ir kolosāla vērtība tiem, kas spēlē, it īpaši vienbalsīgus instrumentus.”
Runājot par koncertam izvēlētajiem skaņdarbiem, diriģents norāda:
Mani vispār piesaista aizmirstas lietas, kuras ir pelnījušas uzmanību.
"Man šķiet, ka mans diriģenta uzdevums šajā pilsētā ir būt atbildīgam par to, kas viņā skan un kāda vispār ir koncertdzīves situācija, jo, ejot tikai aprobētu repertuāru ceļu, jūs faktiski ejat strupceļā, kurš sašaurinās, jo publika pierod iet uz to, ko viņa zin, viņa pamazām zin arvien mazāk un, līdz ar to tas ir ceļš uz nekurieni. Šī repertuāra robeža, tā panorāma, horizonts ir visu laiku nemitīgi jāpaplašina. Mums ir jābūt atbildīgiem arī pret savu klausītāju un īstenībā – pret mūzikas nākotni.”
Koncertu varēs klausīties tiešraidē arī Latvijas Radio.
