Sākas Baltijas simfoniskais festivāls

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lielajā ģildē 25.novembra vakarā atklās Baltijas simfonisko festivālu – tradīciju, ko pērn ar koncertiem Rīgā, Tallinā un Viļņā atjaunoja visu trīs Baltijas valstu nacionālie simfoniskie orķestri.

Festivāla atklāšanā skanēs Roberta Šūmaņa Ceturtā simfonija un igauņu mūsdienu komponista Erki Svena Tīra Ceturtā simfonija "Magma", kurā solo partiju spēlēs pašmāju sitaminstrumentālists Guntars Freibergs.

Kristīna Poska par Baltijas simfoniskā festivāla koncertu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri pirmoreiz diriģēs igauniete Kristīna Poska. Viņa ir Berlīnes Komiskās operas kapelmeistare un pieprasīta diriģente Vācijas un Šveices orķestros. Intervijā Latvijas Radio 3 “Klasika” Poska atzina, ka Tīra Ceturto simfoniju diriģēs pirmoreiz.

"Tīra Ceturtā un Šūmaņa Ceturtā. Ir interesantas paralēles starp abām simfonijām. Kad mēs runājam par komponistiem, vienmēr lūkojamies atpakaļ, no kurienes viņi nākuši. Kad mums jāpievēršas, piemēram, romantismam, mēs redzam, ka viss nāk no Bēthovena, Vīnes klasikas. Manuprāt, Šūmanim ir cieša saikne ar Bēthovenu. Bet es domāju, ka saistība ar Bahu ir vēl lielāka. Jā, viņa polifonijas, viņa interešu dēļ. Mēs zinām, ka viņam bija liela aizraušanās ar baroku un Bahu. Un uzjautrinošā veidā arī Tīrs ļoti aizraujas ar Bahu. Bahs un Mālers, kā viņš pats teicis. Un Mālerā ir diezgan daudz no Šūmaņa. Šīs ekstrēmās jūtu pasaules dēļ šīs saistības ir ļoti interesantas. Tīram un Šūmanim ir daudz kā kopīga. Šīs abas simfonijas brīnišķīgi sader kopā," saka diriģente.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Nākamie "Baltijas simfoniskā festivāla" koncerti:

1. decembrī Lielajā ģildē “Baltijas piramīda” ar triju Baltijas valstu vadošo simfonisko orķestru stīginstrumentālistiem diriģenta Gunta Kuzmas vadībā; līdzās Čaikovska skaistajai Serenādei ar slaveno valsi – igauņu ģēnija Arvo Perta hipnotizējošais opuss „Fratres”, lietuviešu mistiķes Ramintas Šerkšnītes vīzija „De profundis”, latviešu lielmeistara Jāņa Ivanova šedevrs „Poema luttuoso”;

9. decembrī Lielajā ģildē “Maskata vertikāle”, kur komponists Arturs Maskats (1957) atzīmēs apaļo jubileju ar jaundarba “Baltijas dziesma” solistiem, korim un orķestrim; kopā ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” un LNSO Andra Pogas vadībā uzstāsies izcili solisti no Baltijas valstīm – lietuviešu uzlēcošā operzvaigzne Vida Miknevičute, igauņu etniskās mūzikas spilgtā pārstāve Mari Kalkuna un pasaules labākajos opernamos pieprasītais Aleksandrs Antoņenko; programmā arī Žana Sibēliusa Otrā simfonija par godu Somijas neatkarības 100. gadadienai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti