Reperis ansis: Strādājot pie «Balzama», jutu - kāpju ārā no komforta zonas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Trīs ar pusi gadus pēc sava iepriekšējā ieraksta “Himnas” ar jaunu ierakstu “Balzams” ir atgriezies reperis ansis (Ansis Kolmanis).  Lai gan latviešu hiphopa zinātājiem ansis ir bijis un turpina būt aktīvs joprojām (kā piemērus šeit var nosaukt piedalīšanos filmā “Knutifikācija”, darbošanos "Dirty Deal Audio" rīkotajās treniņu trešdienās, sadarbību ar jauniešiem cietumā, kas redzama filmā “Bez viņiem” u.c.), repa albumus ansis neizlaiž tik bieži, un tas latviešu repā, bez šaubām, ir īpašs notikums. To apliecina arī astotajā maijā rīkotais “Balzama šovs”.

Klubs "One One", kurā notika albuma prezentācijas koncerts par godu anša dzimšanas dienai, bija pārpildīts līdz malām un pulcēja daudzus citus repa izpildītājus (Edavārdi, Eliots, Melikols, Skutelis, Ozols u.c.) uz skatuves, kopīgi radot tiešām grandiozu pasākumu. Atsaucoties uz visu iepriekšminēto, pāris dienas pēc "Balzama šova" mēs ar ansi satikāmies, lai aprunātos par viņa jaunāko veikumu, mūziku un turpmākajiem plāniem.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

- Kad tev radās doma par “Balzama” izveidi?

- Kaut kad pagājušā gada nogalē. Manīju, ka man šis tas bija sarakstīts, iekrājies — puspanti, panti, piedziedājumi uz konkrētiem pavadījumiem, dziesmu idejas, kuras vēlējos realizēt. Nodomāju - mēģināšu sakasīt to visu kopā, skatīšos kā sanāks. Varbūt varētu izdot kādas četras dziesmas uz savu dzimšanas dienu, tas būtu daudz labāks veids, kā to atzīmēt. Pakāpeniski šī ideja mani sāka vilināt arvien vairāk — uz apaļu jubileju izdot nelielu ierakstu un uzdāvināt pašam sev kā dāvanu. Par laimi, es tam atradu pietiekami daudz laika un tas no idejas par pāris dziesmu izdošanu izauga par veselu albumu.

- Kā tu sāc šādu ierakstu? Pavadījumi, koncepts, kas cits?

- Precīzi nevaru atbildēt, sākums šim ierakstam bija ļoti nekonkrēts. Kādu laiku manī krājās saturs, un es sāku apzināties to, kas ir kopīgs šīm idejām un topošajam materiālam. Tomēr vēl labu laiku nevarēju atrast īsto "stūri", no kura to smagumu sākt celt. Vēl viens aspekts, par ko daudz domāju — ja paskatās atpakaļ, tad ar “Himnām” man izdevās nošaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu. Piemēram, uztaisīt sadarbības albumu ar bītmeikeru. Turklāt, ar bītmeikeru (Oriole), par kura stilu tolaik reperi domāja: “Jā, to var klausīties, bet repot gan uz tiem bītiem nevar.” Es biju pilnīgi pretējās domās, jo Oriole ir ļoti inovatīvs mūziķis un man šķita, ka tas var radīt pilnīgi unikālu materiālu, tādēļ man tas likās svarīgs izaicinājums, kuru, šķiet, arī izdevās paveikt. Uzreiz neatceros, par kādiem vēl "zaķiem" tolaik domāju, ja godīgi. Iesākumā es līdzīgi skatījos uz “Balzamu”, manī bija vēlme turēt līdzi “Himnām” — mēģināju saprast, kas būs tie nākamie mērķi, uz ko tēmēt, taču vienā brīdī es sajutu, ka pārstāju uz to skatīties tādā veidā, un jutu, ka ieraksts pamazām sāka manā prātā pieņemt formu, kāda tam ir tagad. Attiecīgi — ļoti palīdzēja perspektīvas maiņa.

- Vēl svarīgs moments ir tas, ka daļa ideju albumā ienāca no cita projekta, kura attīstību apturēju pusceļā. Tas bija Netīro cilpu albums.

- "Balzamā" no tā ir palicis tas, ka dziesmām ir ļoti specifiski koncepti, kas ir stingri ievēroti gan liriski, gan estētiski. Man par šo ierakstu ir radusies asociācija — tas ir itin kā apļveida gaismas spektrs, kurā viena dziesma atrodas uz plkst. 15.00, cita — uz plkst. 20.00 un tā tālāk. Īsumā sakot, tā bija sintēze, albuma tapšanā iesaistīti ļoti daudzi faktori un sakritības.

- Kāda bija “Balzama” virzība pēc pirmajiem sākuma soļiem?

- Tā bija koncentrēta un notika sprinta ātrumā. Piemēram, strādājot pie vienas dziesmas, manīju, ka viens no pantiem varētu būt daļa no citas dziesmas. Pēc tam šis pants tika izmests, taču palika pavadījums, uz kura vajadzēja uzrakstīt tekstu. Tas arī tika izdarīts. Viss notika kustībā.

Strādājot pie “Balzama”, es brīžiem jutu, ka nedaudz kāpju ārā no savas komforta zonas kā izpildītājs. Es šo ierakstu būtu vēlējies slīpēt ilgāk, taču vienā brīdī es to "palaidu vaļā" un secināju, ka tas patstāvīgi turas uz ūdens. Neesmu no tiem, kas tic bezgalīgai materiāla slīpēšanai līdz perfekcijai. Par prasmēm — cits stāsts.

- Vai tu procesa laikā jau zināji, kas būs pirmā dziesma “Balzamā”?

- Jā. “Ir pagājis ilgs laiks” man konceptuāli šķita ideāls sākums šim ierakstam. Kopš mana iepriekšējā ieraksta bija pagājis kāds laiks, un šāda sasveicināšanās ar it kā sen neredzētiem draugiem likās ļoti iederīga. Ja paklausās tekstu, šī dziesma ir ainu ziņā ļoti dinamiska, it īpaši trešajā pantā, pirms Aijas. Es vēlējos klausītāju ievest tajā pulksteņa centrā, no kura ir manāms viss spektrs, un savā ziņā likt manīt, kas gaidāms tālāk — iedot toni visam pārējam albumam.

- Runājot par šo dziesmu, kāds bija ieraksta process ar Aiju Andrejevu? Kā jūs nokļuvāt līdz dziesmai?

- Tā bija superīga sadarbība! Principā, mēs uzsākām komunicēt, pateicoties viņas iniciatīvai. Aija man stāstīja, ka viņa bija atnākusi paskatīties, kā es uzstājos Riharda Fedotova rīkotajās radošajās darbnīcās. Viņai patika tas, kas tovakar notika, un, ja pareizi atceros, tā bija viņas māsa, kas esot teikusi: “Tev ar šo čali ir jāuztaisa kaut kas kopā.” Tad mēs sapazināmies un aprunājāmies citā pasākumā tajā pašā vietā, līdzīga pasākuma izskaņā. Man šī ideja likās ļoti interesanta ne tikai kā reperim, bet arī kā producentam. Atceros, ka mans pirmais jautājums bija ļoti piesardzīgs. Tas skanēja apmēram tā: "Klau, bet tad tu saki, ja es kaut kad izdomātu, ka man ir dziesma, kurā labi izklausītos, ka tu, Aija Andrejeva, iedziedi pāris rindiņas, vai varētu teikt, ka tas būtu tāds jautājums, uz kuru tu, iespējams, atbildētu ar "jā"?" Aija uz to atbildēja, ka "jā" un lai es droši dodot ziņu, un ka noteikti sanākšot kaut kas labs!

Tā mēs pēc tam, kad biju aprakstījis dziesmas saturu un aizsūtījis dziesmas pavadījuma paraugu, satikāmies "Dirty Deal Audio" studijā, ierakstījām Aijas daļas, kopīgi strādājām un domājām, kā tas skanētu pēc iespējas labāk.

- Kā tapa Aijas teksts?

- Rakstot savus pantus, es sapratu, ka dziesmas beigās vēlos diezgan kosmisku rezumē, kaut kādu kontrastējoši lakonisku, no zemes atrautu nobeigumu. Dziesmas ievadpantā es esmu kā balss galvā, otrajā - kā neredzams cilvēks ofisā, kas lūkojas apkārt, un trešajā es jau lidoju apkārt globusam un skatos uz notikumiem. Nobeigumā es vēlējos kaut ko no visiem trim pantiem, kaut kādā veidā "savilkt" tos visus kopā. Tekstu biju sarakstījis es, taču studijā mēs kopā ar Aiju veicām nelielas izmaiņas tajā, piemēram, samainījām pāris rindas vietām.

- Tu galvenokārt esi bijis atbildīgs par albuma muzikālo pavadījumu, izņemot pāris dziesmas, kur dzirdami "DotConcept" pavadījumi, kā arī tava sadarbība ar Niklāvu dziesmā “Bērni”.

- Tā gan, jā.  “Bērnos” es biju atbildīgs par piedziedājuma melodiju, akordiem, kamēr NiklāvZ atbildēja par bungām, basu un pārējo.

- “Balzama šovā" tu paguvi pastāstīt, ka daļa no “Bērnu” skaņām un efektiem tika ierakstīti no tvaika lokomotīves “Ferdinands” saistībā ar kādu projektu, ko rīko Dzelzceļa vēstures muzejs. Saki, cik liela daļa no skaņām un celiņiem dziesmā aizņēma “Ferdinands"?

- Diezgan liela, liela daļa no bungu, perkusiju, arī melodijas. Piemēram, piedziedājuma fona melodija ir radīta no “Ferdinanda” svilpes, un šī melodija man ienāca prātā, braucot ar šo lokomotīvi ceļā no Gulbenes uz Alūksnes pusi, atceros to brīdi ļoti labi. Katrā ziņā, paldies Dzelzceļa vēstures muzejam, varu pačukstēt, ka drīzumā būs redzams šī projekta galarezultāts dokumentālas īsfilmas formātā.

- Kādā no savām agrākajām intervijām tu sacīji, ka vēlētos redzēt latviešu hiphopu kā integrālu daļu sabiedrībā, kā kaut ko spēcīgu. Vai tā ir arī joprojām?

- Jā. Es vēlētos redzēt, kā hiphops spēlē medija lomu. Es uzskatu, ka reperi ir spējīgi pamatīgi ietekmēt sabiedrības viedokli un cilvēku lēmumus. Īsti gan nezinu, vai un kā to ir iespējams izpētīt, taču ticu, ka latviešu hiphops jau tagad pilda šo funkciju. Kā agrākus piemērus es varētu nosaukt "S'T'A", kas savulaik, manuprāt, definēja veselas paaudzes, ne tikai hiphopa subkultūras, klausītāju domāšanas veidu, un noteikti arī Gustavo, kura tā laika darbošanās mūzikā ir daudzos cilvēkos atstājusi neizdzēšamas pēdas.

Neliels piemērs — iespējams, atceraties laiku, kad Latvijas repa scēnā principā neviens nerepoja angliski. Labi, bija grupa Device un apvienība "Device Family", kas repoja angliski, bet tolaik tos džekus t.s. pagrīdē pārāk daudz neņēma vērā.

Tātad tas bija, šķiet, 2004. vai 2005. gads, kad reperis un producents Reinšteins no apvienības "Runu Zāle" kādā savā dziesmā teica: “Nerepoju angliski, jo neesmu idiots.” Tolaik man tā frāze šķita nevis ļoti skaļa, bet gandrīz pašsaprotama, es to pat necentos apstrīdēt, lai cik ignoranta tā varētu šķist šodien. Iespējams, šīs rindas dēļ es vēl šodien nejūtos tā, ka man vajadzētu vispār mēģināt repot angliski. Varbūt mans viedoklis ir apaudzis ar kaut kādiem pagātnē balstītiem argumentiem, kam pats arī varu noticēt, bet esmu drošs, ka šai vienkāršajai rindai ir bijusi liela loma šī viedokļa veidošanā.

Tagad, kad par "Runu Zāli" daudzi jaunie repa klausītāji nav dzirdējuši, var manīt, ka tendence repot angliski ir atgriezusies. Varbūt tā ir sakritība, bet, ja runa ir par manu pārliecību, es ticu, ka repam ir pamatīga spēja ietekmēt. It īpaši jauniešus, kas ir ļoti atvērti jaunai informācijai.

- Kuri pasaules un Latvijas mūziķi ir ietekmējuši tevi? Tavi piemēri, tā sacīt.

- No pasaules — es vēlētos īpašus "šautautus" nomest reperiem, kas gan repo, gan taisa bītus. Madlibs un J.Dilla ir mani lielie brāļi, bez šaubām. Vēl varu atzīmēt RZA, The Alchemist un Oh No.  Ja runājam par rakstību, manu virzienu definēja Guru no dueta Gang Starr, kā arī Big L. Vispār domāju, ka Gang Starr ir labākā grupa, ar ko sākt iepazīt hiphopu.

Latvijas kontekstā vēlos pieminēt Gustavo un "S'T'A". "S'T'A" mani uzrunāja gandrīz visos aspektos, izņemot varbūt tikai flova un tehniskā izpildījuma ziņā, kur, manuprāt, pārāks bija Gustavo. Par mūziku runājot — te, šķiet, arī dotu priekšroku Žaka skaņai. Ja runājam par mazliet vēlākiem iespaidiem, es vēlos nosaukt wiesturu un Kaņepi, džekus no Runu Zāles. Kad mēs tolaik izdzirdējām, kāds materiāls nāk no Saldus, tas šķita ļoti iespaidīgi — pilnīgi cits, jauns un iedvesmojošs stils! Kaņepe bija viens no tiem reperiem, pēc kura iepazīšanas man šķita, ka esmu piegājis savai mūzikai pārāk... tramīgi, nedroši. Reizē tas radīja priekšstatu - ja jau Saldū var būt tik traks stils, tad varbūt arī citās Latvijas pilsētās kaut kas tāds var rasties.

- Kāds ir tavs rakstīšanas process?

- Es mēdzu pierakstīt īsas idejas, no kurām varu radīt puspantu vai, piemēram, četras rindas. Man telefonā ir viens dokuments, kas saucās “Random stuff”. Tajā atrodas divrindes, varbūt esmu pierakstījis četras atskaņas, kas labi izklausās, bet kurās vēl nav nekāda īpaša sakara. Tādi īsi gabali. Tas palīdz brīžos, kad strādājot pie kādas dziesmas, es "iesprūstu". Paskatos savā atgriezumu dokumentā un reizēm tur atrodu kaut ko tādu, ko var labi pielāgot kā labu turpinājumu dziesmai vai arī atrast iedvesmu vai idejas, kā šo tekstu turpināt. Vēl varu piemetināt, ka es uz papīra nerakstu jau diezgan labu laiku — procesā pārāk daudz rediģēju tekstus, nepārtraukti.

- Kādu atšķirību tu esi manījis starp latviešu repa tekstiem agrāk un šodien?

- Manuprāt raksturīga atšķirība starp agrāko un tagadējo repu ir saturs, tā pasniegšana un tā interpretācija. Agrāk reps bija saturiski uztverams jau pirmajā reizē, kamēr mūsdienu reps ir sarežģītāks.

Lai arī cik liels "advokāts" tehniski attīstītākām atskaņu shēmām es un mani kolēģi nebūtu, tam ir bijis šāds uztveramības zuduma blakusefekts. Rezultātā dažviet labskanīgums vai tiekšanās pēc sarežģītākām atskaņām tiek izdarīta uz satura uztveramības rēķina. Es esmu par to bieži aizdomājies pēdējo gadu laikā.

"Balzamā" pat esmu atteicies no pāris divvārdu atskaņām, lai sliektos par labu saturam, kur tas licies reizē kā solis gan saprotamības, gan labskanības virzienā.

- „Balzama šovs" nu ir aizvadīts. Vai no tevis ir sagaidāmi vēl koncerti ar jauno materiālu?

- Ir, par to drīzumā noteikti izziņošu savos soctīklos. Vasarā gan plānoju mazāk būt Rīgā, vairāk fokusēties uz ideju, kas man ļoti iepatikusies — braukt tūrē uz mazpilsētām un vispirms jauno materiālu vest tieši uz turieni, kur reperi parasti nemēdz iegriezties. Pasākuma norises vietas varētu būt kādi nelieli bāri vai kafejnīcas, tie būs īsi koncerti kādiem divdesmit  trīsdesmit cilvēkiem vai vienalga, cik tur sanāks. Savukārt "klasiskākā" repa tūrē pa Latviju es vēlētos izbraukt rudenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti