J. S. Baha Si minora mesa piedzīvojusi neskaitāmus ierakstus un atskaņojumus, un komentārus neprasa, jo ir viena no visu laiku vispopulārākajiem baroka laika skaņdarbiem. Autors tai devis nosaukumu "missa brevis". Šādas īsās mesas visai bieži varam sastapt Baha un viņa kolēģu darbos. Koncertā tiks atskaņota pirmā šī darba versija, kurai šogad aprit jau 280 gadu un visdrīzāk pie mums līdz šim nav šādā veidā atskaņota.
Šī versija 1733. gadā tika sacerēta un pirmoreiz atskaņota Drēzdenē Saksijas galmā jaunajam grāfam Frīdriham Augustam II. Bahs ar šo skaņdarbu cerēja iegūt kapelmeistara darbu Saksijas galmā, kas trīs gadus vēlāk arī piepildījās.
Šī 1733. gadā radītā mesa vēlāk neveiksmīgi papildināta ar mākslu nesaistītu iemeslu dēļ līdz pilnai katoliskajai mesai, taču tā izrādījās pārāk apjomīga un tajā laikā palika neatskaņota, līdz 100 gadus vēlāk tikusi pilnībā atskaņota. Visas mesas fragmanti ir atrodami Baha iepriekš sarakstītos darbos. Te jāmin "Gloria" daļa, kas ir arī 191. kantātes paplašināta versija.
19. gadsimtā, meklējot paralēles ar lielajām svinīgajām mesām, skaņdarbs ieguvis nosaukumu Augstā mesa, kā dažbrīd arī mūsdienās to sauc.
Mesas lielie atskaņojumi ar lielajiem koriem un orķestriem ir postmendelsona tradīcija, jo, visticamāk, Bahs radījis to viņa tipiskajam atskaņošanas veidam, kad kora dziedātāju skaits nepārsniedz 12, kas arī viņam visdrīzāk nemaz nebija.
Balstoties uz vēsturisko rakstības gaitu un ņemot vērā, ka Si minora mesa radīta tieši katoļu baznīcas atskaņojumiem, mākslinieki maina koncerta vietu uz skaisto un līdz šim maz šādus koncertus piedzīvojušo Sv. Marijas Magdalēnas baznīcu.
