Riharda Vāgnera meistardarbs opera “Tanheizes” ir īsta tenorbalsīgu īpašnieku loma, tā prasa izturību un milzu enerģiju. Iestudējuma režisors no Somijas Vilpu Kiljunens skatuves valodā ielicis daudz simbolu. Andris Ludvigs par jauno operas iestudējumu stāsta, ka „Vāgnera operā „Tanheizers” ir uzmanīgi jāklausās mūzika un teksts, bet galvenais – visu laiku jādomā līdzi, visu laiku ir jādomā”.
“Mēģinājuma process ir ļoti nogurdinošs, un vajag meklēt katru mīļu brīdi atpūtai un tīri jāizvēdina sava galva, lai varētu tāds svaigiem spēkiem startēt,” piebilst Ludvigs.
Operā “Tanheizers” kā mākslinieks iedvesmu gūst ekstrēmos pretstatos. Baudā, kuru piedzīvo pazemes grotā un askēzē savā svētceļojumā uz Romu. Jutekliskās Venus personībā Tanheizers grib atrast Elizabetes šķīstumu, bet šķīstajā Elizabetē – Venus jutekliskumu.
Šķīstās Elizabetes lomu jaunajā iestudējumā dziedās Liene Kinča. Viņa ir viena no gaidītākajām Vāgnera operdziedātājām Eiropā. Mūžīgo vēlmi pēc kaisles un reizē arī pēc miera, Liene skaidro to kā cilvēces jautājums pēc cilvēces rašanās: “Šīs te abas pasaules, kaislība un ego apmierināšana, un tad šī dziļā ticība – miers un apgaismība.”
“Dzīvē svētums un jutekliskums ir vienmēr. Tās ir pat būtiskas cilvēka dziņas un, kad viņas savstarpēju sajaucas tas kļūst pat interesanti. Tanheizerā gan svētums, gan jutekliskums ir atsevišķi it kā divos līmeņos. Tanheizers savas dzīves ceļā vispirms satiek kaislību, bet vēlāk svētumu. Viņš meklē jutekliskumu apvienojumu ar svētumu, bet dzīvē jau nekas nav balts vai melns.
Dzīve ir kā iņ un jaņ zīme – abas kopā," uzsver Vilpu Kiljunens.
“Tanheizera” jauniestudējumam muzikālais vadītājs un diriģents ir Mārtiņš Ozoliņš. Iestudējumā līdz ar Latvijas Nacionālās operas kori piedalīsies arī Rīgas kamerkoris “Ave Sol” un Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.
Pēc pirmizrādes operu varēs noskatīties arī 24. maijā, kā arī Rīgas Operas festivāla ietvaros 10. un 15. jūnijā.
