Imanta Kalniņa sacerēto "Jautro danci" es, šķiet, dziedāju jau savā bērnudārza izlaidumā, tātad 70. gadu sākumā, un diemžēl skaņradis nekādi nevarēja atcerēties, kādā sakarā un pēc kā lūguma šī dziesmiņa tapusi. Jāsaka, ka līdzīgi daudziem komponistiem pagātnē un tagadnē, arī Imanta Kalniņa skaņdarbu vairums tapis, kā saka, pēc pasūtījuma, taču, kad sagribējās rakstīt operu, viņš daudz negudroja un ķērās tik klāt.
"Jautrais dancis" savulaik skanējis daudzos un dažādos priekšnesumos, taču ir virkne melodiju, kuras grūti nosaukt par bērnu dziesmām, piemēram, jaukais "Smilšu rausis", kas ar Viktora Kalniņa dzeju sacerēts jau 1969. gadā.
Atšķirībā no daža laba autora, kura papīros valda liels sajukums, Imants Kalniņš visas notis ir saglabājis labā kārtībā, dodot daudzām dziesmām arī īpašus žanra apzīmējumus. Daudzas populāras komponista dziesmas, kuras ar prieku dzied bērni, savulaik rakstītas teātra izrādēm - kā "Zilais putniņš", kuras avots ir izrāde "Princis un ubaga zēns", kas Liepājas teātrī iestudēta 1968.gadā. Un turpat Liepājas kultūras namā 1969. gadā tika dibināts vēl viens teātris – bērnu teātris, kura dibinātāja un vadītāja šobaltdien ir Vita Pētersone. Viņa arī pastāstīja, ka teātra atklāšana notika tieši ar Imanta Kalniņa mūziku, kas tika radīta Jāzepa Osmaņa lugai "Sarkangalvīte" pēc labi pazīstamās pasakas motīviem.
Kalniņš sacerēja "Tikumiņu dziesmu", "Lapsas un vilka dziesmu", "Zaķīšu danci" un "Mednieku maršu" un, protams, "Sarkangalvītes dziesmu".
Luga ar Imanta Kalniņa mūziku tagadējā Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra bērnu teātrī atkārtoti uzvesta 2012. gadā, kad pirmizrādi pagodināja autors Jāzeps Osmanis, un man patiesi nav zināms, kā 1975.gadā "Sarkangalvītes dziesma" no šīs izrādes nonāca līdz Latvijas Radio bērnu vokālajam ansamblim "Dzeguzīte". Soliste šajā ierakstā, kam aranžējumu veidojis un ar savu ansambli atskaņojis pats slavenais maestro Alnis Zaķis, ir Ilze Vestmane.
