Pēteris Plakidis dzimis 1947.gada 4.martā Rīgā.
Kopš 1974.gada komponists strādājis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Kā liecina akadēmijas apkopotā informācija, jau daiļrades sākumā 20.gadsimta 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā Plakidis sevi pieteicis ļoti pārliecinoši – 1969. gadā par skaņdarbu "Mūzika klavierēm, stīgām un timpāniem" tika iegūts diploms tolaik prestižajā Vissavienības jauno komponistu skatē. 1982.gadā komponists ieguva Nopelniem bagātā mākslas darbinieka titulu, bet 1990.gadā Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu, savukārt 1987.gadā viņam tika piešķirta Jāņa Ivanova prēmija.
1996. gadā komponists kļuva par Lielās mūzikas balvas laureātu par skaņdarbu "Variācijas orķestrim".
"Lai gan muzikālajā izteiksmē komponists ir ļoti daudzšķautņains, visos daiļrades periodos skaidri jūtama klasicistiska līdzsvarotība. Mūzikas tēlainību caurstrāvo tiekšanās pēc psiholoģiskas konkrētības un polifona domas izklāsta, kas nereti oriģināli sintezējas ar liriskām, emocionāli spriegām atklāsmēm," norādīts Latvijas Mūzikas akadēmijas informācijā.
Plakida daiļrade aptver plašu dažādas ievirzes skaņdarbu klāstu gandrīz visos mūzikas žanros. Simfoniskajā mūzikā Plakidis ir interesanti apvienojis neoklasicisma un romantiskas pasaules izjūtas stilistiku. Kora mūzikā un vokālajā kamermūzikā vairāk pārstāvēta psiholoģiski dramatiskās izteiksmes sfēra, nereti arī liriska intimitāte.
Daudzus gadus Plakidis ir muzicējis duetā ar dzīvesbiedri, ievērojamo latviešu kamerdziedātāju Maiju Krīgenu (mecosoprāns). 1991. gadā Plakidis kopā ar čellistu Ivaru Bezprozvanovu un klarnetistu Eriku Mandatu (ASV) izveidoja "The Transatlantic trio", kas uzstājies koncertos Latvijā, Lielbritānijā un ASV.
