Liepājas simfoniskais orķestris jaunā galvenā diriģenta debijā atskaņos «Carmina Burana»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Liepājas simfoniskā orķestra 137. sezonas atklāšanas koncertā, kas 16. septembrī notiks Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, pirmo reizi tā galvenā diriģenta statusā pie pults stāsies viens no izcilākajiem starptautisku atzinību guvušajiem lietuviešu diriģentiem maestro Ģintars Rinkevičs.

Koncertā skanēs viens no pasaules mūzikas šedevriem - vācu komponista Karla Orfa (1895–1982) scēniskā kantāte “Carmina Burana”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “Bavārijas dziesmas”.

“Šis ir ļoti interesants skaņdarbs gan profesionāļiem, gan arī vienkāršajiem klausītājiem, jo kantātes ievadmotīvs “O Fortuna” kļuvis par vienu no populārākajiem motīviem pasaules mūzikā, un to jau no pirmajām taktīm atpazīs jebkurš,” stāsta Rinkevičs. “Ja cilvēkam ir iekšēja vajadzība pēc skaistā, un viņš interesējas par mākslu, viņam nevajadzētu baidīties apmeklēt simfoniskās mūzikas koncertus. Jā, daudzi domā, ka simfoniskā mūzika ir pārāk sarežģīta, taču arī šajā mūzikā ir savi tā saucamie hiti, un “Carmina Burana” ir viens no tiem.”

Darba pamatā ir viduslaikos tapis laicīgas dzejas krājums, kas atrasts kādā Bavārijas klosterī 19. gadsimta sākumā, savukārt paši teksti tapuši ap 11. - 12. gadsimtu. Krājumā atrodamas gan mīlas dziesmas, gan rindas, kas piesātinātas ar parupju viduslaiku humoru, himniski pacilāti teksti mijas ar azartspēļu un dzīru attēlojumu, mīlas un erotisko dzeju.

Komponists scēnisko kantāti “Carmina Burana” radījis divu gadu laikā (1935-1936). Tā kļuvusi par vienu no  populārākajiem sava laika vokāli instrumentālajiem darbiem pasaulē un piedzīvojusi neskaitāmus atskaņojumus un daudzveidīgas pārtapšanas dažādām popkultūras, kino un skatuves mākslas vajadzībām. Mīlas dziesmas un klejojošo dziesminieku dziedājumi joprojām rosina diriģentu un režisoru iztēli. Klausītājiem “Carmina Burana” liek pasmaidīt, atkal izdzirdot iemīļotās melodijas un apbrīnojot komponista Karla Orfa ģēniju, un vienlaikus notrīsēt bijībā pret šajā darbā apdziedāto likteņa ratu, kas nekad nebeidz griezties un atgādināt par cilvēka niecību un varenajām iespējām.

Koncertā piedalīsies arī solisti – soprāns Ērika Elofa, tenors Andris Lapiņš un baritons Šarls Raiss, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, PIKC “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas” zēnu koris.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti