Lielo mūzikas balvu šogad pasniegs jau 24.reizi. Līdzās tādām kategorijām kā „Gada uzvedums”, „Gada koncerts” un „Gada mūziķis”, uzmanību allaž piesaista arī žūrijas saulītē izceltie pavisam jaunie mūzikas talanti. Tāpēc šoreiz vairāk par divām nominācijām: „Gada jaunais mākslinieks” un „Gada jaundarbs”.
Vijolniece Kristīne Balanas pērn īpašu ievērību guva ar spožo startu Vācijas nozīmīgākajā klasiskās mūzikas konkursā ARD. Dobelē dzimusī un Londonas Karalisko mūzikas akadēmiju absolvējusī māksliniece ir viena no trim nominantiem uz „Gada jaunā mākslinieka” titulu. Viņu raksturo žūrijas pārstāve, muzikoloģe Ilze Medne: „Kristīne ir ļoti neatlaidīga, mērķtiecīga, atklāta valodā un mūzikā, ar apbrīnojamu tehnisko iespēju amplitūdu un nopietnu, dziļu skatu katrā partitūrā, kas ir uz viņas pults.”
„Gada jaunā mākslinieka” kategorijā nominēta arī flautiste Maija Kļaviņa. Viņa ieguvusi maģistra diplomu klasiskās flautas spēlē, bet pirms septiņiem gadiem, kā saka Ilze Medne, „saindējusies ar seno mūziku” un šodien kļuvusi par izcilu traversflautas pārvaldnieci.
„Pagājušajā gadā Maiju Kļaviņu redzējām gan dažādos „Collegium Musicum Riga” koncertos, bet jo īpaši mūs pārsteidza viņas solokoncerts Rīgas Vēsturiskās mūzikas festivālā, kur viņa kopā ar klavesīnisti Ģertrūdi Jerjomenko brīnišķīgi spēlēja tēva un dēla Bahu mūziku,” saka Medne.
Trešais pretendents uz „Gada jaunā mākslinieka” titulu ir kontrabasists Matīss Eisaks. Liepājnieks, kurš kontrabasu sācis spēlēt tikai 15 gadu vecumā un pašlaik prasmes slīpē Brno mūzikas augstskolā Čehijā, pērn žūriju pārsteidza ar sarežģītu Johannesa Matiasa Špergera un Džovanni Botezīni skaņdarbu virtuozu izpildījumu.
Jaunais mākslinieks bija klāt arī nominantu paziņošanā.
„Man liekas, ka kontrabasa šarms ir tajā basa skaņā, ko mēs visi labi pazīstam. Man kā Sergeja Brīnuma audzēknim tieši šī skaņa ir ļoti svarīga. Kontrabasam vēl ir tik daudz izaugsmes iespēju! Nemaz nerunājot par Latvijas publiku, kas vēl tik maz zina par kontrabasu, tik maz to ir redzējusi un dzirdējusi. Katrs nākamais gads kontrabasam ir zelta laikmets, jo tas visu laiku attīstās,” stāsta Eisaks.
Kā norāda žūrijas pārstāve Ilze Medne, jauno mūziķu paaudze Latvijā ir ļoti spēcīga un talantīga, taču ne visiem ir iespējas tapt vienlīdz labi pamanītiem.
„Ir runa par to, cik viņus pamana lielie, profesionālie kolektīvi, cik viņiem festivāli dod iespējas veidot solo koncertus. Un mēs pamanām tieši tos, kuriem šī iespēja veiksmīgā kārtā rodas. Arī šie jaunie mūziķi jau faktiski ir ar vienu kāju pieauguši. Kristīnes Balanas panākumi jau ir pamanāmi Eiropā, viņa koncertē kopā ar dažādiem mūziķiem un orķestriem. Bet, tā kā viņa vēl ir studentes statusā, mēs viņu virzām kā Gada jauno mākslinieci. Tāpat arī Matīss Eisaks un Maija Kļaviņa jau ir nobrieduši mūziķi, kuri faktiski jau pavisam drīz varēs kandidēt arī lielajās kategorijās,” stāsta Medne.
Interesanti, ka divi pavisam jauni mākslinieki ir nominēti arī kategorijā „Gada jaundarbs”, un tie ir komponisti Krists Auznieks par darbu „Uguns un roze”, ko orķestris „Sinfonietta Rīga” pirmatskaņoja koncertzālē „Cēsis”, un Linda Leimane par pērn festivālā „Sansusī” ļoti neparastā vietā – graudu kaltē – kopā ar šo pašu orķestri pirmatskaņoto darbu „Dialexica”.
Trešais nominants šai kategorijā ir komponists Andris Dzenītis, kura klavierdarbu ciklu „Astoņstūris” koncertzālē „Gors” pirmatskaņoja pianists Reinis Zariņš. Uzvarētājus šajās un pārējās kategorijās paziņos Lielās mūzikas balvas ceremonijā 6.martā Latvijas Nacionālajā operā. Bet februārī LR3 „Klasika” būs klausāmi visiem nominantiem veltīti „Benefices” raidījumi.
Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu šogad piešķirta komponistam Romualdam Kalsonam. Viņš dzimis 1936.gadā un Latvijas Konservatorijā skolojies gan Kompozīcijas fakultātē pie Ādolfa Skultes, gan vēlāk arī simfoniskā orķestra diriģēšanā pie Jāzepa Lindberga. Ilgus gadus bijis Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors un Kompozīcijas katedras vadītājs, strādājis arī par skaņu režisoru Latvijas Radio. 1996.gadā Romualds Kalsons jau saņēma Lielo mūzikas balvu par savu operu „Pazudušais dēls”.
„Komponista devums latviešu mūzikā ir ļoti bagāts – dažādos akadēmiskās mūzikas žanros un stilistiski daudzveidīgs, no romantiskas stīgas līdz pat groteskai. Lielisks simfoniskā orķestra instrumentācijas meistars. Minēšu tikai nelielu daļu no komponista nozīmīgākā veikuma: opera „Pazudušais dēls” – izcils devums latviešu opermākslas pūrā; 20 partitūras simfoniskajam orķestrim, tai skaitā četras simfonijas un virkne mazāku darbu, starp kuriem īpaša pērlīte ir svīta „Kāzu dziesmas”, kas bieži skanējusi arī ārzemēs; vijolnieka Valda Zariņa pirmatskaņotais vijoļkoncerts, kuru savā repertuārā tagad pārņēmusi arī Baiba Skride. Varētu minēt arī klarnetes koncertu, kuru savā repertuārā iekļāvuši arī ārzemju klarnetisti; divas simfonijas kamerorķestrim, „Concerto Grosso” mežragam un trompetei, vokāli simfoniskie darbi, skaņdarbi ērģelēm, vokālie cikli ar Ojāra Vācieša, Knuta Skujenieka, Ārijas Elksnes un citu latviešu un ārzemju dzejnieku vārdiem,” komponista veikumu raksturo šā gada Lielās mūzikas balvas žūrijas priekšsēdētājs, profesors Vilnis Strautiņš.
Lielās mūzikas balvas pretendentu sarakstu skatieties šeit!
