Savai skatuves debijai vīru vokālais ansamblis „Daile” gatavojas mūzikas namā „Daile”, no kā arī aizņēmies savu nosaukumu. Ideja par šādas muzikālas apvienības veidošanu jau ilgāku laiku mitusi dziedātāja Zigfrīda Muktupāvela galvā. Viņš smejas, ka vokālie ansambļi ir viņa „bērnības trauma” vēl no laikiem, kad vai katrā kolhozā bija pa ansamblim.
„Man ļoti patīk klausīties ansambļu dziedāšanu," atzīst Zigfrīds Muktupāvels. "Vienmēr eju uz visiem a cappella grupu koncertiem. Dziedāt vai spēlēt instrumentu ansamblī vai lielākā kolektīvā man vienmēr paticis daudz vairāk nekā individuāla izlēcēja izpausmes, proti, solo.”
Beidzot rīkoties Muktupāvelu pamudinājis kāds koncerts ar Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas zēnu kori, kura vīru grupai dziedātājs reizēm pievienojas.
„Un vienā no sanākšanām es pie vīna glāzes kārtējo reizi dzirdu, kā veči vienkārši neformālā gaisotnē nodzied slaveno gabalu par vīna kausu. Man likās – nu, tas taču ir tik superīgi! Veči vienkārši dziedāja ar sirdi un dvēseli. Zvanīju Ivaram [Cinkusam] un teicu: Ivar, gadi iet,” turpina Muktupāvels.
„Pirms gada, kad viņš man piezvanīja, es tieši gāju tādā jaukā pastaigā pa Ziedoņdārzu,” atceras kordiriģents Ivars Cinkuss. „Teica, ka viņam esot apriebies dziedāt ar ģitārītēm un bundziņām. Un, ja man tā ideja liekoties debila, tad lai es uzreiz pasakot. Man tā tāda nelikās, tikai bija jāsaprot, ko mēs ar to visu darīsim.”
Savai pirmajai programmai vīru vokālais ansamblis „Daile” devis nosaukumu „Dziesmas, kuras vairs neviens nedzied”. Idejas autors ir Zigfrīds Muktupāvels:
„Es pieķēros, protams, tam repertuāram, ko dziedāja tajos gados, kad es kā bērns tiku vests uz šiem pasākumiem. No vairāk nekā 70 sākotnēji atlasītajām dziesmām nu ir palikušas daudz mazāk, bet es domāju, ka būs labi. Vismaz paši esam pārsmējušies līdz asarām.”
Repertuāra meklējumos Muktupāvels daudz stundu pavadījis Nacionālās bibliotēkas mūzikas nodaļā. Dažus skaņdarbus atnesis arī Ivars Cinkuss, kurš ikdienā diriģē vīru kori „Gaudeamus”. Ir gan dziesmas, kas oriģinālā rakstītas vīru balsīm, gan pārlikumi.
„Atskaņotas šīs dziesmas, es domāju, pēdējo 30 gadu laikā nav nekur. Tās visas ir 60.-70.gadu padomju tautu melodijas. Ir daudz latviešu komponistu, bet ir arī daudz nelatviešu. Es teiktu – puse uz pusi. Bet visas dziesmas ir latviešu valodā, jo tās ir tajā laikā tulkotas. Pirmā daļa ir ar tādu sociālpolitisku ievirzi, bet otrā daļa – ar romantikas un mīlas ievirzi,” atklāj Cinkuss.
Par klavieru pavadījumu astoņu vīru balsīm gādā pianists Raimonds Petrauskis. Ivara Cinkusa vārdiem, viņš ansamblī ienācis kā „vējš un vētra” ar ļoti svaigu skatījumu uz daudziem vēl pazīstamajām padomju laiku melodijām, kuras radījuši komponisti Ģederts Ramans, Alnis Zaķis, Izaks Dunajevskis un citi.
„Repertuārs, ar kuru viņi mani uzrunāja – es nespēju tam turēties pretī," atzīst Petrauskis. "Daudziem skaņdarbiem vispār Latvijā nav ierakstu. Latvijas Radio milzīgajā arhīvā ļoti maz ko var atrast. Bet var nojaust, ka
šī mūzika mazliet pārdzims ar to sajūtu, kāda ir, kad mēs uz šiem skaņdarbiem paraugāmies no šodienas skatpunkta.”
Tādēļ šajā programmā būs ne tikai viegla ironija un gaišums, bet arī ļoti godīga attieksme pret savulaik ideoloģijas aptraipītiem skaņdarbiem, saka pianists. Viņam tas bijis ļoti radošs process, jo daļai dziesmu pilns klavieru pavadījums nemaz nav saglabājies.
„Katrai dziesmai ir zemteksts, un to ir ļoti daudz. Piemēram, dziesma, kas sākotnēji dzejā bija iecerēta kā lūgšana, bija jātaisa kā priecīgs maršs. (..) Šodien – ja tā ir lūgšana, tas noteikti nebūs maršs. Un, ja tā ir meditācija, tas noteikti nebūs valsis,” saka Petrauskis.
Vīru vokālā ansambļa „Daile” koncerti notiks 21.oktobrī Kandavā, 22.oktobrī Jaunpilī un 26.oktobrī mūzikas namā „Daile” Rīgā.
