Klajā nācis Ievas Tihovskas pētījums par čigānu mūziku Latvijā

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāda (LU LFMI) publicējumu sērijā “Studia humanitarica” klajā nākusi Dr. art. Ievas Tihovskas zinātniskā monogrāfija “Īsta čigānu mūzika: Autentiskums un etniskums Latvijas čigānu (romu) mūzikā”.

Grāmata ir pirmais zinātniskais pētījums, kas pilnībā veltīts kādas Latvijas mazākumtautības mūzikai. Tās uzrakstīšanu rosinājuši jautājumi “Vai Latvijā var sastapt īstu čigānu mūziku?” un “Kas ir īsti čigāni?”, ko autorei nācies gan dzirdēt, gan lasīt dažādu laiku publikācijās.

Grāmata iepazīstina ar etniskuma un autentiskuma teorijām, kas var interesēt ne tikai čigānu, bet arī citu etnisko kultūru un kustību sakarā. Čigānu sabiedrība un mūzika aprakstīta, ņemot vērā čigānu iesakņotību vietējā kultūrā un uzskatot viņus par vietējās kultūras daļu. Raksturots vietējo, galvenokārt Ventspils, čigānu mūzikas repertuārs un izpildījuma stils, ko var iepazīt arī grāmatas audio pielikumā tiešsaistē www.lfk.lv/ista-ciganu-muzika. Atklāts dziesmu īstums čigānu izpratnē, piemēram, saistot dziesmas ar konkrētu cilvēku dzīvesstāstiem. Grāmatā rakstīts par čigānu sociālo struktūru, vērtībām un mūsdienu etniskās identitātes izaicinājumiem. Analizētas svinības ar dziedāšanu un dejošanu, kas notiek kopienas iekšienē, kā arī vietējo čigānu publiskās muzicēšanas vēsture kopš 20. gadsimta 30. gadiem, kuras gaitā čigāni sadarbībā ar nečigāniem veidojuši publisko un spilgto “čigāniskumu” vai arī gluži otrādi – centušies priekšnesumus veidot pēc iespējas etniski neitrālus.

“Vairāk nekā desmit gadu ilgusi un ar grāmatu vainagojusies izpēte par čigānu jeb romu dzīvi ar mūziku. Grāmata ne tikai sniedz iespēju iepazīt un vētīt informatīvi ārkārtīgi piesātinātu un teorētiski rūpīgi izstrādātu tekstu, bet arī paver Latvijas akadēmiskajos apstākļos retu izdevību reflektēt par jau sasniegto un vēl sasniedzamo etnomuzikoloģijā – disciplīnā, kurā pēdējo gadu desmitu laikā auglīgi mijiedarbojušās mūzikas vēstures un teorijas, etnoloģijas un sociālantropoloģijas pieejas. Grāmata pārliecinoši atklāj priekšrocības, ko sniedz minēto pieeju kombinēšana. Taču tieši ilgais un daudzveidīgais lauka darbs, kura gaitā uzklausīti stāsti, ierakstītas dziesmas un vēroti dažādi citi muzicēšanas konteksti, bijis galvenā panākumu atslēga,” – tā par grāmatu raksta sociālantropoloģe PhD Agita Lūse.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti