No pagrīdes roka līdz melanholijai! Tikpat daudzslāņains kā filosofa Frīdriha Nīčes darbs “Tā runāja Zaratustra” (Also Sprach Zarathustra) ir jaunais grupas „Laibach” albums. Tāpat kā „Laibach”, arī Nīče ir daudzināts, slavēts un reizē arī noliegts, jo savā darbā provokatīvā veidā apcer cilvēka dzīvi zem tukšām debesīm bez Dieva.
Jau kopš grupas pirmsākumiem „Laibach” priekšnesumi ir militāri agresīvi, provokatīvi un tumši industriāli. Līdztekus nažu šķindoņai un izaicinošām projekcijām šoreiz koncertā parādās arī melodiskāka noskaņa.
„Viena no pirmās daļas centrālajā melodijām ir dziesma “Pēc saullēkta”. Tā ir Nīčes vīzija par cilvēci. Saules aušana un iezīmē jauna cilvēka piedzimšanu,” saka grupas dalībnieks un menedžeris Ivans Novaks.
„Labais mulsums sākumā bija tas, ka kura grupa vēl var pasaulē atļauties apbraukt un spēlēt savu jauno disku, no kura praktiski neviens nezina nevienu dziesmu. Ir nojaukta popkultūras superhita jeb iedrillētā singla kultūra, uzmācība. Tu salūsti zem tā, ka neko nezini, un vienkārši baudi to, ko viņi tur sniedz. Tas ir diezgan smagi. Bet atzīsim, kad uznāca Mina uz skatuves, atplauka visa publika,” stāsta Gustavs Terzens.
„Man patīk tas, ko „Laibach” dara ar beigām – šodien bija divas beigas,” par koncertu saka filmas “Atbrīvošanas diena” režisors Uģis Olte. „Tās lēni auga, auga un uzauga līdz tam, ko pirmo reizi, kad es dzirdēju, es sapratu, ka tā ir laba, īsta dzīva grupa. Viņi māk izvest klausītāju līdz augstam punktam. Protams, man beigas vislabāk patika!”
Jau 17.novembra vakarā grupa uzstāsies Viļņā, bet pēc tam turpinās koncertturneju Eiropā.
