Garīgās mūzikas festivālā jau par tradīciju kļuvis īpaši latviešu komponistiem pasūtītu jaundarbu koncerts Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, kas trešdien atklās festivāla programmu. Viens no jaundarbu autoriem ir komponists Raimonds Tiguls, kurš festivālam radījis skaņdarbu korim “The Brook” jeb “Strautiņš”.
Tā pamatā ir kāds komponistam ļoti tuvs stāsts, kas atceļojis no Islandes: “Dzejolī ir stāstīts par mazu zēnu, kurš dzīvo lauku sētā un bērnībā ir racis strautiņus. Viņš atceras bērnību un vēlākos gados saprot, ka viņa dzīve ir tecējusi līdzīgi tam strautiņam, lauzusi savu ceļu, kā tas dzīvē bieži ir. Viņš simboliski dziedās savu dziesmu līdz pat mūža galam.”
"Gatavojot šo skaņdarbu, es mēģināju atcerēties, kur es esmu piedzīvojis īpašus brīžus. Tad es atcerējos, ka tas bija Islandē, mazā baznīciņā, pilnīgā nekurienē, kur zvejnieki pirms došanās jūrā iet lūgties," stāsta Tiguls.
Īpaši festivālam veidotos video par saviem jaundarbiem un to iedvesmas avotiem stāsta arī citi autori. Piemēram, jaunā komponiste Evija Skuķe savā skaņdarbā “Gods” apvienojusi vārdus no latviešu tautasdziesmām, kristietības un islāma reliģiskajiem tekstiem. “Konteksts to visu savelk kopā. Jo manas attiecības ar reliģiju ir ļoti dīvainas. Es neesmu ticīga, bet man ļoti patīk lasīt par reliģiju. (..) Vēstures gaitā vienmēr ir bijušas domstarpības par to, kurš domā pareizāk, lai gan doma ir viena. Tas mani vienmēr ir mulsinājis, un šis ir veids, kā es to, manuprāt, varu pateikt klausītājiem,” stāsta komponiste.
"Man ir latviešu tautasdziesmas, gregoriskie dziedājumi, islāmistu aicinājumi uz lūgšanu. Taču, ja visu pārtulko visu vienā valodā, tad sanāk runāt par vienu - Dievs sludina mīlestību un vajag visiem darīt labu," norāda Skuķe.
Savukārt Jānis Šipkēvics jeb Shipsea radījis skaņdarbu “Ubi Caritas”, kura pamatā ir vēsts – kur mīt žēlsirdība un mīlestība, tur mīt Dievs. “Lai arī cik banāli tas izklausītos, mūzikā mēs cenšamies atrast atbildes uz jautājumiem, ko politika un citi spēki nevar rast, jo nav iespējams atrisināt kādu konfliktu ar spēku,” saka Šipkēvics.
Jaundarbu koncertā izskanēs arī komponistes Daces Aperānes skaņdarbs. Līdzās Jānim Šipkēvicam pie klavierēm koncertā piedalīsies koklētāja Laima Jansone, kontrabasists Džoels Illerhags no Zviedrijas un koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā.
Aperāne uzrakstījusi kantāti ar Elzas Stērstes dzeju. "Mani ļoti iespaidoja, ka Elza Stērste rakstīja šādu dzeju - viņa bija Sibīrijā, taču nezaudēja ticību un cerību, un mīlestību," uzsver Aperāne.
Festivālu turpinās tradicionālā sadarbība ar Liepājas Simfonisko orķestri, kur piektdien, 26.augustā, Liepājā un sestdien, 27.augustā, Rīgā skanēs Mocarta Rekviēms un 25.simfonija Atvara Lakstīgalas vadībā. Kora “Latvija” īpašais viesdiriģents šogad būs austrietis Johaness Princs, kurš diriģēs austriešu garīgo mūziku, bet viesu komponista godā būs krievu mūsdienu skaņradis Aleksandrs Raskatovs un viņa “Bizantiešu mesa”.
Festivālu noslēgs šā gada jubilāra Pētera Vaska autorkoncerts. Līdzās publikai jau labi zināmajiem skaņdarbiem “Credo”, “Mūsu tēvs” un “Gloria” arī šajā koncertā gaidāms pirmatskaņojums. Tā pamatā ir kāda 16.gadsimta šveiciešu mistiķa teksts oriģinālvalodā “Mein Herr, Mein Gott”, festivāla preses konferencē atklāja Pēteris Vasks.
“Tā ir lūgšana. Mēs dzīvojam tādā laikā, ka, ja mēs karsti nelūgsim un turpināsim masveidā pazaudēt garīgās vērtības, tad nekas labs mūs nesagaida. Tāpēc paldies Dievam, ka ir garīgās mūzikas festivāli. No tiem nāk liels garīgs spēks,” saka Pēteris Vasks.
19. Garīgās mūzikas festivāls sāksies 24.augustā un noslēgsies 8.septembrī.
