„Gaismas rakstu” radošo kodolu veido spilgtas personības – diriģents Kaspars Putniņš ar Latvijas Radio kori, mūzikas autori Jānis Šipkēvics un Mārtiņš Viļums, tekstu autors Ilmārs Šlāpins, režisors Viesturs Meikšāns un scenogrāfs Voldemārs Johansons. Arī iecere ir neparasta – veidot skaņas, gaismas un kustību uzvedumu Gaismas pils ātrijā, kur skatītāji nesēž konkrētās vietās, bet brīvi staigā pa telpu.
Viss aizsācies pirms trim gadiem, kad Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš uzrunājis divus ļoti atšķirīgus komponistus – Viļumu un Šipkēvicu – radīt kopīgu darbu par tēmu Latvija un mēs šai zemē. Jo jubilejas ļauj apstāties un beidzot par to padomāt, saka Putniņš.
„Uzstādījums bija tāds, ka mums ir jāatrodas šeit, jaunās Latvijas simbolā – Nacionālās bibliotēkas ēkā – un jāmēģina domāt par divām pamatlietām. Viena no tām ir tā kultūras telpa, tas kultūras mantojums, ko esam saņēmuši no iepriekšējām paaudzēm, kas vislielākajā mērā ietekmē to, kas mēs esam un kas ir mūsu garīgā pamatbarība. Otrs – tas, ko mēs ar šo mantojumu un impulsiem, ko saņemam no pasaules, ko mēs ar to darām. Kā mēs veidojam savu valsti, savu dzīvi šodien, un kas ir tā elpa, ko iepūšam nākotnē – nākamajām paaudzēm un nākotnes Latvijai,” skaidro Putniņš.
Iestudējumu kā redzējumu par Latvijas sabiedrību nākotnē veidojis režisors Viesturs Meikšāns. Par cilvēkiem, kas dzīvo multikulturālā vidē, kur apvienojas gan latviskā dzīves ziņa, gan atvērtā pasaules kultūras telpa.
„Mēs ilgi lauzījām galvas par nosaukumu „Gaismas raksti” un, manā skatījumā, nonācām pie skaista un simboliska vēstījuma: „Gaismas raksti” ir cilvēki. Mēs paši esam šie raksti. Mēs veidojam tos ar savu darbību, ar savām attiecībām ar ģimeni, līdzcilvēkiem. Un šie raksti var būt gan spilgtāki, gan blāvāki. Tas atkarīgs no mums pašiem,” uzsver Meikšāns.
Tādēļ izrādē iesaistīti arī 30 neprofesionāļi, cilvēki no malas. Un to var skatīties gan kā izrādi, gan kā izstādi, gan klausīties kā ļoti neparastu mūzikas sakausējumu. Komponisti Mārtiņš Viļums un Jānis Šipkēvics.
„Ilgu laiku esmu apbrīnojis latviešu dainas, to poētiskumu, burvību un tajās slēpto dziļumu. Arvien domāju, kā šī poēzija, šī maģiskā dimensija varētu sasaistīties ar manis paša mūziku, kas ļoti atšķiras no visa tradicionāli latviskā,” saka Viļums.
„Kopdarbs ar Mārtiņu, es pieļauju, man ir bijusi vissavdabīgākā kopīgas kompozīcijas radīšanas pieredze. Jo es domāju, ka atrast divus vēl dažādākus mūzikas autorus pasaulē būtu diezgan sarežģīti,” atzīst Šipkēvics.
„Gaismas rakstu” izrādes veidotas nelielam skatītāju lokam – katrā vakarā to klātienē varēs redzēt vien apmēram 300 cilvēku. Visas biļetes jau ir pārdotas, lai gan pilna biļetes cena bija 30 eiro (atsevišķām grupām – 50% atlaide). Tādēļ, neapstrīdot lielo radošo ieguldījumu „Gaismas rakstu” tapšanā un izrādes augstās izmaksas, tomēr jautājums rīkotāju „Latvijas Koncerti” direktoram Guntaram Ķirsim – vai kā simtgades atklāšanas koncerts tas nesūta signālu, ka simtgades svinības ir elitārs pasākums?
„Es tā nedomāju. Arī mēs, veicot pētījumus, redzam, cik bieži vispār cilvēki apmeklē koncertus. Un neviens, arī es tai skaitā, nevaru atļauties aiziet uz visiem koncertiem. (..) Ir jāizvēlas tas, kas ir pieejams. Bet es mudinu klausītājus nesērot, ja viņi gadījumā paši nevarēs nokļūt bibliotēkā uz šiem pasākumiem, jo pilnīgi noteikti ieskatu varēs gūt arī televīzijā. Tieši tādēļ notiek investīcijas arī televīzijas fiksācijā. (..) Bet arī citi koncerti būs ne sliktāki un simtgades sajūtu varēs iegūt arī citos koncertos,” skaidro Ķirsis.
Uzvedumu „Gaismas raksti” Latvijas Televīzijā un Replay.lv varēs vērot sestdien, 20.janvārī, plkst.21.25.
