Romānikas un gotikas iezīmes, kā arī iestāšanās pret tradicionālo ainavu – šādas īpašības vieno vēsturnieka un gleznotāja Valerijana Dadžāna mākslas darbus.
Šobrīd 21 no tiem apskatāms Viļakas kultūras un radošo industriju centrā izstādē, kas veltīta sabiedriskā darbinieka piemiņai un 85. gadu jubilejai. Abrenes apriņķa Jaujas ciems, kas šobrīd ir Viļakas novada teritorija, ir mākslinieka dzimtā vieta. Mūžs gan vairāk pavadīts Jelgavā un Rīgā.
"Pēc tam aizbraucis uz Rīgu mācīties vēsturi. Tur viņš satika Intu Čaksti. Tā ir Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mazmeita. Un viņi apprecējās," stāsta Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs, mākslas zinātnieks Māris Brancis.
Tā kā Valerijans Dadžāns gleznoja vairāk sev un mākslā izteica personiskus pārdzīvojumus, citiem darbus rādīt izstādēs viņš nolēma vien 1965. gadā. Uz Viļaku atvestas tās gleznas, kas visspilgtāk raksturo mākslinieka daiļradi.
"Būdams īsts katolis, protams, viņš nevar apiet arī reliģiju. Viņš brīžiem ir filozofs vairāk nekā gleznotājs. Līdz ar to vērīgāks skatītājs var ieraudzīt un saskatīt to, kas ir vēl vairāk aiz tā virsējā slāņa," saka Brancis.
"Viņam interesēja gan vēsture, gan arheoloģija, gan pat atomfizika, kosmosa lietas. Un reizi no reizes domājot pat visām šīm lietām, acīmredzot viņam bija nepieciešams kāds cements, kas šīs lietas vieno kopā. Šis cements izrādījās glezniecība," teic mākslinieka Dadžāna krustdēls Viesturs Amats.
Mākslas zinātnieki atzīst, ka ir svarīgi vēstīt vietējiem iedzīvotājiem par Latvijā un ārzemēs atzītiem novadniekiem.
"Tas varbūt cels Viļakas iedzīvotāju lepnumu, pašlepnumu. Pie tam tāds mākslinieks, par kuru raksta grāmatas, Rotko centrā ir, tātad tas jau vien nozīmē to, ka tam ir kāda lielāka vērtība," spriež Brancis.
Valerjana Dadžāna gleznas ceļojušas arī uz Vāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, bet Viļakā izstāde būs skatāma līdz pat nākamā gada 31. martam.