Konferenci papildinās vērienīga izstāde no 30. septembra līdz 2. novembrim LNB izstāžu zālēs. Šogad festivāla izstādē būs apskatāmi ap 25 mākslinieku un dizaineru mākslas darbi, kas izaicina mūsu priekšstatus par mākslu un laikmetīgo estētiku, kombinē dažādus medijus, zināšanas un pētījumu laukus, kā arī interpretē un vizualizē zinātniskus, sociālus un kultūras datus jaunā un jēgpilnā veidā.
RIXC festivāls šogad piedāvā arī plašu paralēlo programmu – vēl divas izstādes, kas notiks RIXC Galerijā un Arhitektūras un mediju centrā "H2O 6", kā arī performanču programmu - “Jaunās skaņas dienas”, kas notiks 30. oktobrī.
"Mākslinieki skūpstīsies, izmantojot medicīnisku ierīci – elektroencefalogrāfu, kas nolasa smadzeņu viļņu aktivitāti, un pēc tam tas tiek vizuāli parādīts ekrānā vai videoprojekcijā," stāsta RIXC Mākslas un zinātnes festivāla un izstādes kurators Raitis Šmits.
Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad digitālās tehnoloģijas bija kas īpašs, mūsdienās tās tik strauji ienākušas ikdienas dzīvē, ka mākslinieki meklē iedvesmu zinātnē, bioloģijā, ekoloģijā un daudzās citās jomās. Tāpēc Mākslas un zinātnes festivālā būs dažādi pārsteigumi.
Kādas jaunas zināšanas var tikt iegūtas, mākslai mijiedarbojoties ar zinātni un jaunākajām tehnoloģijām? Un kā māksla spēj sekmēt mūsdienu vides, tehnoloģiju un zinātnisko eksperimentu risinājumus? – tie ir tikai daži no jautājumiem, ko uzdod mākslas un zinātnes festivāla dalībnieki.
"Izgatavojot ūdens krāsas no pilsētā un laukos ievāktiem augiem, ziediem, ogām, salīdzinu cilvēka un urbānās vides ietekmi uz pļavas augiem," stāsta māksliniece Ellija Airona (ASV). "Ņujorkas pilsētā ievākto augu pigmentā nepārprotami saskatāma pilsētas piesārņojuma ietekme, taču arī lauku pļavas augi, uz kuriem eksperimentālā veidā tika pārbaudīts globālās sasilšanas efekts, nebija gluži tīri.''
"Tas mēra manu krūškurvja lielumu un seko manai elpošanai. Un šeit ir vēl divi sensori," demonstrē mākslinieks Jans Torpus (Šveice). "Tiklīdz es sāku elpot, tehnoloģija sāk reaģēt. Šie vilnīši ir mani sirdspuksti, un stūru skaits atspoguļo manu elpošana. Kad ilgāku laiku elpo vienmērīgi, veidojas attēls. Šobrīd gan es neesmu pietiekoši relaksēts, lai ātri izveidotos bilde."
"Mēs gribējām radīt vīziju par 30 gadus tālu nākotni. Kas ir it kā diezgan pesimistisks redzējums, kurā mēs norādām uz iespējām draudošo situāciju laikus izmainīt, pielāgojoties izmaiņām dabā un nevairojot jau esošās klimata problēmas," skaidro mākslinieku grupas “Time’s up” dalībniece Tina Avena (Austrija).
Paši festivāla aizsācēji - Raitis un Rasa Šmiti - vizualizējuši Botāniskā dārzā dīķi dzīvojošo baktēriju spēju ražot elektrību, septiņu mēnešu garumā filmējot un apstrādājot iegūtos datus.
"Mēs savācām datus no baktērijām, kas dzīvo dīķī un ražo nelielu elektrisko strāvu, un tā mums veidoja skaņu šim darbam, bet pēc tam ar savāktajiem datiem – tos mēs pārvērtām objektā," rāda Raitis Šmits.
Jau 29. septembrī RIXC Mākslas un zinātnes festivāla ietvaros sāksies starptautiska zinātniska konference, kurā piedalīsies starptautiski atzīti pētnieki un mākslinieki, kuru interešu lokā ir mākslas, zinātnes un humanitāro zinātņu lauku pārklāšanās.
