Pēc tam, kad Kārlis Zāle uzvarēja konkursā par Rīgas Brāļu kapu ansambļa izveidi, viņš ķērās pie paraugu gatavošanas. Ģipša metu skulptūru grupai - "Māte Latvija ar kritušajiem dēliem" Zāle pabeidza 1928.gada pavasarī. Tā ir trīs reizes mazāka nekā vēlāk šūnakmenī izkaltais tēls Brāļu kapos.
"Par 99% esmu pārliecināts, ka tas ir pats Kārlis Zāle, kas ir atstājis šīs faktūras ar raksturīgo tēlnieka ķemmītes veida instrumentu, ar kuru piestrādā formu līdz smalkākajām niansēm. Tas uz vertikālām daļām ir saglabājies," stāsta tēlnieks, Rīgas Celtniecības koledžas pasniedzējs Guntars Vagners.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" pirms astoņiem gadiem tika stāstīts, ka skulptūra kā bezsaimnieka manta bija stāvējusi Liepājas muzeja pagalmā, gadiem mirka lietū un sniegā, līdz to nejauši ieraudzīja Rīgas Pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis un saprata - tas ir Kārļa Zāles darbs.
Video no LTV arhīva:
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tēlnieka Guntara Vagnera vadībā metu pārveda uz Rīgas Celtniecības koledžu, kur to restaurēja. Restaurētas meta krūšu un bistes daļas. No jauna izveidota pazudusī svārku daļa.
"Nostiprinājām vietas, kas var ar laiku potenciāli sadrupt. Koncepcija bija konservēt, nevis uztaisīt glītu vai gludu to vaigu, bet atstāt laika gaitas eroziju un defektus.
Ja mēs paši no sevis pieveidotu, tā būtu tikai interpretācija par Kārļa Zāles reālo darbu," skaidro Rīgas Celtniecības koledžas bijusī studente Aija Veisa.
Sarkanā roze nolikta vietā, kur jābūt kritušiem dēliem pie sērojošās mātes kājām. Diemžēl skulptūras apakšējo daļu laika zobs skāris daudz smagāk. Tā ir daudz sliktākā stāvoklī un glabājas kastēs, līdz atradīsies līdzekļi atjaunošanai. Rīgas Pieminekļu aģentūras vadītājs saka - noteikti jāatjauno arī kritušo dēlu figūras. Ģipša maketam pirms trīs gadiem piešķīra valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu.
"Kad uzzinājām, ka tas ir Kārļa Zāles meistardarbs, un tā nav viena no daudzām, bet gan summa summarum - Māte Latvija, tad bija plāns restaurēt, lai jaunie praktizējas tīri no patriotiskā audzināšanas viedokļa un Brāļu kapu fenomena pacelšanas augstāk, un tad ir jautājums, kur to skulptūru novietot, kad būs restaurēta," norāda Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis.
Neviens neņemas prognozēt, kad restaurāciju varētu pabeigt, taču atzīst, ka būtu ideāli to paveikt līdz Latvijas simtgadei.
