“Dzīvžogs” gleznotājas Mārītes Guščikas karjerā ir piektā personālizstāde, un trešo reizi viņas darbi publiskai apskatei iemājojuši pašā Rīgas sirdī - galerijā “Māksla XO”.
“Šajā izstādē es turpinu risināt tās pašas tēmas, ko es jau aizsāku risināt savā iepriekšējā izstādē ar nosaukumu “Patversme”, tas bija gadu vai divus atpakaļ. Un tas ir par personības privātuma robežām. Un šajā gadījumā “Dzīvžogs” ir kā metafora starptelpai starp uzaicinājumu un aizliegumu,” skaidro Guščika.
Gleznotāja ir vienisprātis ar mākslas zinātnieci Diānu Barčevsku, kura savulaik par Mārītes Guščikas darbiem rakstīja, ka tie ir 21.gadsimta sievietes emociju barometrs. Tieši tādu viņa redzot pasauli, tāpēc jaunākās izstādes atklāšanas vakarā nācies bieži atbildēt uz jautājumiem par gleznās dominējošo pelēko un melno krāsu.
“Pelēkais man ir aizraujošākā spēle ar glezniecību, un visas pārējās krāsas būtu mākslīgi piemeklētas. Protams, ka tas nav drūmi, tas nekad nav bijis drūmi. Tad, kad viņas ir manā darbnīcā, man viņas liekas ļoti krāsainas gleznas,” atzīst Guščika.
Darbnīcas vienpatībā tapušās gleznas esot uzlūkojamas kā vienots organisms, savukārt izvēlētie tēli nospraužot konkrētas robežas.
Viena no gleznām attēlo baltos pāvus - tie iezīmējot sākumpunktu jau nākamajai izstādei, par kuru māksliniece vismaz pagaidām ir noslēpumaina.
