Jura Pudāna piemiņas izstādē Rīgas Sv. Pētera baznīcā apskatāmas vairāk nekā 30 mākslinieka gleznas, tostarp 1959. gadā radītā skice diplomdarbam “Latviešu strēlnieks”. Tas ir īpašs ar to, ka ir vienīgais Jura Pudāna jaunības dienu mākslas darbs, kas vēl ir saglabājies. Pārējo Jura Pudāna sešdesmito gadu darbu atrašanās vieta šobrīd nav zināma.
Jura Pudāna gleznieciskā metode laikabiedru un arī paša mākslinieka atmiņās tiek raksturota kā patstāvīga ceļa meklējumi. Dažādu nesaskaņu dēļ mākslinieks savulaik pat izslēgts no Mākslas akadēmijas un ilgus gadus pie gleznošanas nav ķēries. Impulsu atkal gleznot devusi dalība izstādē „Franču grupa. 1960. gadi” 2007.gadā, kurā piedalījās Jura Pudāna jaunības dienu draugi - Maija Tabaka, Ieva Šmite, Imants Lancmanis, Bruno Vasiļevskis, Jānis Krievs. Pirmā Jura Pudāna personālizstāde notika Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā tikai 2013. gadā, otrā – Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā 2014. gadā. 2017. gada 28. jūlijā Juris Pudāns traģiski gāja bojā.
Piemiņas izstādes apmeklētājiem ir iespēja apskatīt pēdējo mākslinieka darbu “Kumode”. Juris Pudāns nepabeidza šo gleznu, tai trūkst nimba ap svētās mocekles galvu. Izstādē eksponēti arī divi balti audekli, kurus Juris Pudāns uzvilka savas nāves dienas rītā un kas tā arī nesagaidīja otas pieskārienu…
Tajā liktenīgajā dienā, 2017. gada 28. jūlijā, kad pārrāvās Jura Pudāna dzīves pavediens, viņš bija Rīgas Sv. Pētera baznīcā un stāvēja pie sava drauga – Imanta Lancmaņa – gleznas “Kristus augšāmcelšanās”, tāpēc zīmīgi, ka tieši pie šīs gleznas arī sākas Jura Pudāna piemiņas izstāde. Izstāde iekārtota tematiski, tādējādi akcentējot svarīgākās Jura Pudāna vērtības: ģimeni – viņa mīļoto sievu Toniju, bērnus un mazbērnus; mājas, pilsētu, reliģiju un dabu.
