Jau otro gadu Cēsu festivāls paralēli daudzajām citām norisēm piedāvā apskatīt Mākslas akadēmijas studentu diplomdarbu izstādi, tādējādi iepazīstinot ar pašām jaunākajām tendencēm Latvijas vizuālajā mākslā.
Šoreiz izstādei dots nosaukums „Netveramā robeža” un tajā būs redzami spilgtākie 2017.gada dažādu specialitāšu diplomdarbi.
Ilggadējais augstskolas rektors Aleksejs Naumovs sola skatītājiem interesantu pieredzi: „Tur būs dažādi – ļoti interesanti arī trīsdimensiju darbi – gan instalācijas, gan gleznas, gan tēlniecība. Labi, kvalitatīvi darbi, jo daudziem no tiem, kas šogad pabeidz, šī nav pirmā izstāde, viņi jau izstādās no 2. vai 3.kursa, viņi jau ir atpazīstami jaunie mākslinieki, kas, iespējams, pēc desmit gadiem nomainīs šobrīd aktīvo paaudzi, noteiks mākslas virzienus. Mums viens no veiksmīgajiem pavedieniem ir tas, ka pie mums zem viena jumta apvienojas māksla un dizains, kas agrāk bija katrs atsevišķi. Tagad mēs mēģinām mākslu integrēt dizainā un otrādi, un tas ir labi, jo sasaucas arī ar pasaules tendencēm, kad māksla un dizains attīstās ļoti ciešā kopsakarībā."
Pieminētā netveramā robeža starp mākslu un dizainu uzskatāmi atklājas Sandras Strēles maģistra darbā, kas saucas „Melanholija” un kurā māksliniece ietvērusi savas pārdomas un sajūtas par pasaulē notiekošajiem procesiem.
Sandra Strēle: „Man ir tāda kā apvienota instalācija, kur ir lielformāta gleznas un objekti, kas ir nelieli baseini, piepildīti ar ūdeni. Darba nosaukums ir „Melanholija”, un tas traktēja tajā brīdī notiekošos sociālpolitiskos procesus. Es centos tos tvert tajā brīdī globāli – tie baseini ar stāvošu ūdeni man bija, reflektējot par stagnāciju un reizē arī kustību, ko sevī ietver ūdens un kas varētu būt iespējamais progress nākotnē. Stagnējošais ir simbols kaut kādai nākotnes neziņai, jo tā nākotne šobrīd ir tik neskaidra!”
Sandra Strēle ir arī SEB stipendijas glezniecībā laureāte, kas deva viņai iespēju piedalīties radošajās darbnīcās Berlīnē, ļaujot daudz dziļāk iepazīt arī tendences un virzienus šī brīža citu valstu mākslā.
Šī atvērtība pasaulei arī ir viena no jaunās paaudzes Latvijas mākslinieku spilgtām iezīmēm, kas atspoguļojas viņu darbos – ir pārliecināts jaunais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš: „Viņi aizbrauc, apskatās pasaules tendences, brauc atpakaļ, un rodas ļoti laba domas un mākslas apmaiņa, laba enerģija, un šī kopējā sadarbe rada to mākslu, kas, es ceru, sagādās prieku cēsiniekiem. Pie visa ļoti patīkami arī, ka lielas izstādes notiek ne tikai galvaspilsētā. Man jau šķiet, ka mūsdienu skatītājs arī ir pietiekoši atvērts, manuprāt, tā emocija, ko mūsdienās grib redzēt skatītājs, ir aktīva mākslas uztvere. Un skatītāji jau arī ir dažādi. Ja iet ar ģimeni, tad jaunākiem cilvēkiem patīk kas tāds, kas ir atraktīvs, bet viņu vecākiem varbūt gribas iedziļināties kādā frāzē, gaismas starā vai otas triepienā. Un Cēsīs tas viss būs.”
Izstādē redzēsim, ka tematiski jaunie mākslinieki pamatā jau arī risina mūžsenos eksistenciālos jautājumus, nojaucot robežas starp realitāti un netveramo pasauli, no tā arī izstādes nosaukums „Netveramā robeža”.
Izstādi atklās sestdien mākslas galerijā koncertzālē „Cēsis”, un tā būs ievadpasākums visam plašajam Cēsu festivāla piedāvājumam.
Izstāde būs skatāma no 16.jūlija līdz 12.augustam, tajā piedalās Glezniecības, Grafikas, Stikla mākslas, Vizuālās komunikācijas, Modes mākslas, Metāla dizaina un Tekstilmākslas apakšnozaru maģistra un bakalaura absolventi: Elīna Apeltiņa, Zane Zlemeša, Andrejs Lavrinovičs, Jānis, Krauklis, Santa Paula, Madara Auzenbaha, Kristīne Kutepova, Mārtiņš Skuja, Laima Jurča, Elīna Brese, Elīna Mekša, Margrieta Dreiblate, Elīna Joniņa, kā arī divi "SEB stipendija glezniecībā" konkursa pēdējo gadu laureāti – Sandra Strēle un Kristaps Priede.
Jau vēstīts, ka Cēsu mākslas festivāls šogad norisināsies no 15.jūlija līdz 19.augustam.
