Edgars Vērpe: „Lūk, pamazām rodas tāda gaisma, kāda būtu vajadzīga, lai ir tas pilnīgi baltais.”
Izstādes autors Edgars Vērpe akcentē brīdi, kad jau tā spoži baltā Kupola zāle izgaismojas vēl baltāka, tieši tobrīd pareizo gaismu uzstādīt ieradies gaismošanas speciālists.
Kupola zāles baltās sienas un sijas ir neatņemama izstādes daļa, jo veido tās atmosfērai tik nepieciešamo kontrastu ar tumšajiem mākslinieka darbiem un izceļ gan tajos redzamos tēlus, gan arī darbu faktūru.
Edgars Vērpe: „Tad, kad es redzēju pirmo reizi šo zāli, tā bija neticami balta, un tad man tās idejas arī faktiski radās, ka šeit varētu darbus likt.”
Izstādi veido viens ļoti liels darbs, kas saucas „Gruz 200” un ir ļoti skarba atsauce uz kara upuriem, un citi nelielāka izmēra darbi, kas simbolizē ieročus un kurus tonāli caurvij rūsas krāsa, kas māksliniekam kopš bērnības saistās ar munīciju.
Izstādei ir daudz slāņu un paralēļu, tā nav tikai par kara tēmu, tomēr pirmo impulsu devuši ļoti konkrēti notikumi.
„Impulss bija kara sākums Ukrainā, bet izstāde absolūti nav par karu Ukrainā vai, pasarg Dievs, par Ukrainas un Krievijas attiecībām. Faktiski runa ir par katra cilvēka vērtību vai to, kā mēs paši sevi vērtējam un kā mūs vērtē tie, kas, teiksim, rīkojas ar cilvēku dzīvībām. Tas ir tas, kas faktiski mani visvairāk nodarbināja. Es domāju, ka jebkuram tā ir, ka mēs paši vērtējam, ka mēs esam pasaules centrs un ļoti svarīgi, tai pašā laikā kara apstākļos cilvēka dzīvības vērtība ir nulle faktiski un ar to neviens nerēķinās,” pauž Vērpe.
Cilvēka dzīvības vērtību karā ļoti spilgti ataino milzīgā izmēra izstādes darbs „Gruz 200”. Cinisks jau ir pats nosaukums, jo "Gruz 200" tā žargonā militāristi mēdzot apzīmēt kritušos, kas ievietoti līķu maisos un savietoti kravā, kamēr munīcija tiek dēvēta par "Gruz 100".
Edgara Vērpes lielais darbs tad arī sastāv no 200 maziem fragmentiem, kurā katrā redzama mūmija. It kā visas ir ļoti līdzīgas, tomēr katrai ir arī kāda atšķirības zīme.
Edgars Vērpe: „Tās ir mūmijas vai līķi, kas visi ir vienādi iepakoti, bet viņi katrs ir atšķirīgi. Es arī taisīju ar to domu, ka es taisu vienādi, bet atšķirīgi, un lieku kopā to lielo bloku, apspēlējot nosaukumu „Gruz 200”. Man likās dīvaini, kad es izlasīju internetā, ka krieviem ir šāds apzīmējums. Mēs uz šo darbu droši vien lūkojamies bezkaislīgi, tai pašā laikā nevienam negribētos būt iekļautam kādā no šiem darba fragmentiem."
Arī par cilvēku vienaldzību, ja kara nežēlība neskar pašus, ir Edgara Vērpes skaudrais izstādes stāsts.
Izstādes kuratore Dace Lamberga vērtē, ka kara absurdu Vērpe atklājis emocionāli iedarbīgi, lai arī savā ziņā šai tēmai netradicionāli.
Edgara Vērpes personālizstādi „Intereses. Konflikts” atklās piektdien, 8.septembrī, Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē.
