Kultūras rondo

Valodas talka un iespēja tajā iesaistīties

Kultūras rondo

Ko dos kultūrizglītības iestādes nosaukuma maiņa?

Desmit Jaņa Rozentāla gleznas. Trešais stāsts: Gavilējošie bērni

Desmit Rozentāla gleznas: Gavilējošie bērni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Sagaidot izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 150. jubileju, ko atzīmēsim 18. martā, Latvijas Radio piedāvā rubriku “Desmit Rozentāla gleznas”.

Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētniece, mākslas vēsturniece Kristiāna Ābele norāda, ka ap 1900. gadu tapušie “Gavilējošie bērni” ir viens no pazīstamākajiem Jaņa Rozentāla darbiem, kas savulaik rotājis skolu lasāmgrāmatas, tādējādi paliekot veselas paaudzes atmiņā.

Par gleznas “Gavilējošie bērni” tapšanu pilnīgi droši izstāstīt stāstu nevar, skaidro mākslas eksperte, taču ļoti daudz plaši var runāt par šīs gleznas atbalsīm, māksliniecisko iedarbību un mākslinieciskajiem paņēmieniem, ko Rozentāls izmantojis.

 “Gavilējošie bērni” ir Rozentāla nākamais solis tēmā, kuru iesāka “Ganu meita” (Ganu meitas dziesma, 1898).

Raksturojot gleznu, Kristiāna Ābele izmanto Jēkaba Bīnes rakstīto, ka šī darba izteiksme ir tik skopa, taču tajā pašā laikā tik stāstoša, ka līdzīgu veidu atrodam tikai savās tautasdziesmās. Bīnem šī glezna asociējusies ar tautasdziesmu “Dzied', māsiņa, tu pret mani, / Es pret tevi gavilēšu. / Es pret tevi gavilēšu, / Skaļu balsi rādīdams.”

Šādas sajūtas nav nekāds pārsteigums, uzskata mākslas vēsturniece, jo arī pats Rozerntāls tolaik  jau bija teorētiski apzinājies, ka māksliniekam ir jādzied ar krāsu skaņām, ar saviem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem un kopējā iedarbībā jāpanāk iespaids, kas asociējas ar mūziku.

“Brīnumaini, un tas mani ārkārtīgi priecē, ka arī tagad mūsdienu bērniem, kas pa lielai daļai aug pavisam citē vidē, šī glezna šķiet savējā,” saka Kristiāna Ābele, stāstot, ka viņas brāļa dēlam četru gadu vecumā gribējies katru dienu skatīties uz Rozentāla “Gavilējošiem bērniem”. Vēlāk viņš atzinies, ka šie bērni viņam radījuši asociāciju ar vecākiem bērnībā.

“Identificēšanās ar gleznas tēliem – puķēm, stādiem un putniem, kas bauda saules siltumu un pavasara prieku – un šajā gadījumā izsaka to arī dziesmā, tā ir iespējama joprojām,” rezumē mākslas vēsturniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti