Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18.gs. -20. gs. 1. puses māksla) vadītāja Aija Brasliņa, kuras pārziņā ir latviešu mākslas kolekcija, tai skaitā arī apmēram 150 Jaņa Rozentāla gleznu, atklāj savu redzējumu uz Rozentāla lielo “Arkādiju” un mazajām “Arkādiju” skicēm.
“Kad es raugos uz Jaņa Rozentāla “Arkādijām”, tad pirmais, kas man nāk prātā, ir vārdi no mākslinieka agrīnas jaunības gados rakstīta dzejoļa, un tas ir “sapnis no laimības”. Šis sapnis no laimības varbūt ir viens no krastiem, starp kuriem šūpojusies, attīstījusies Jaņa Rozentāla mākslinieciskā darbība 19. un 20. gadsimtā, šai neoromantisma atmosfērā - starp īstenību un sapni, starp vizuālās realitātes iespaidiem un fantāzijas augļiem, iztēles tēliem,” skaidro Brasliņa.
Mākslas eksperte stāsta, ka Arkādija (idilliskajā dzejā — "laimīgo ganu zeme") vai arkādiski motīvi ir tēma, ko iecienīja simbolisma mākslinieki, bet Jaņa Rozentāla gadījumā tas apvienojies jūgendstila formveidē.
“Lielā “Arkādija” ir patiešām liela. 1,3 x 2,3 metru – tas patiešām ir lielformāta gleznojums, gleznots ap 1910. gadu,” turpina Brasliņa. “Kompozīcija izkārtota gandrīz kā uz teātra skatuves, bet pārējais ir savijies tādā jūgendiskā kustībā, it kā dejā – pland mati, plīv drānas, šūpojas figūras.”
Tomēr Janim Rozentālam Arkādija nav idilliska ganu pastorāle, saka Brasliņa. Rozentāls Arkādiju pārvērtis par jutekliska skaistuma pasauli, sieviešu valstību jūras krastā, teiksmainā birzī, kur vieta, protams, ir bērniem un amoriņu virtenēm kokos.
“Kā vīrietis un kā visas šīs ainas un romantiskā sapņa par laimes zemi veidotājs un radītājs viņš ir palicis ārpusē, pie molberta,” par mākslinieka lomu saka mākslas pazinēja.
Brasliņai pārsteigumu sagādājusi “mazo Arkādiju” fotografēšana ar labu fototehniku.
“Tas, ko var pietuvinājumā ieraudzīt Rozentāla fragmentārajās nelielajās skicēs, atklāj visu Rozentāla paleti – visus sīktoņus, kuri ar neapbruņotu aci nav redzami, kuri saplūst koptonī, skatoties no attāluma,” atklāj Brasliņa. “Un visa tā vieliskā krāsas substance… Tas pārvēršas abstraktā glezniecībā.”
LNMM glabājas divas “Arkādijas” skices. To datējums ir apmēram ap 1904. un 1908. gadu. Muzeja speciālistiem ir zināma arī privātā kolekcijā esoša skice jeb kompozīcijas mets, ko mākslinieks greznojis pēdējā savas dzīves gadā. “Ārkārtīgi ekspresīvs, sulīgs,” šo darbu raksturo Brasliņa.
“Vēl gribu piebilst, ka lielā “Arkādija” pašlaik tiek posta eksponēšanai. Tā tiek restaurēta, lai pilnīgi sakārtota un tīra varētu stāties publikas priekšā,” stāstu noslēdz Brasliņa.
