Miķelis Rozentāls bija vienīgais no trīs Rozentālu ģimenes bērniem, kurš izvēlējās sava tēva, Jaņa Rozentāla profesiju.
"Viņam bija diezgan grūti izšķirties un pieņemt lēmumu par mākslas studijām, domājams, apzinoties to, ka visā savā radošajā dzīvē viņš tiks salīdzināts ar tēvu, ar tēva darbiem un ieguldījumu," saka izstādes kuratore Dace Vosa.
Uzsākot studijas Latvijas Mākslas akadēmijā tikai 27 gadu vecumā, Miķelis Rozentāls apguva glezniecību jaunreālisma garā.
"Viņa daiļrade ir tam laikam atbilstoši reālistiska, noskaņu glezniecība. Noskaņās viņš ir bieži vien tāds introverts, melanholisks un - kā raksta mākslas kritiķis Anšlavs Eglītis - viņš ir gluži kā no citas pasaules, tāds sevī vērsts," stāsta Vosa.
Izglītošanās laikā akadēmijā Miķelis piedzīvo gan pēdējos brīvvalsts gadus, Otrā pasaules kara sākumu, vācu un padomju okupācijas laiku. Studijas tika pabeigtas pie Ģederta Eliasa figurālās glezniecības meistardarbnīcā.
"Viņa diplomdarbs ir kaut kādā mērā veltījums viņa tēvam. Diplomdarba nosaukums “Rūķi”," turpina izstādes kuratore. "Šajā gleznā Miķelis citu mākslinieku starpā ir attēlojis arī savu tēvu kā vienu no latviešu nacionālās profesionālās tēlotājmākslas skolas pamatlicējiem."
Diemžēl Miķeļa Rozentāla mūžs nebija ilgs. Mūžībā viņš aizgāja jau 45 gadu vecumā. Mākslas eksperti vērtē, ka vienīgais no Jaņa Rozentāla bērniem, kurš bija izvēlējies iet tēva pēdās, bija gana talantīgs, taču ar viņam atvēlēto mūža ilgumu Miķelim nepietika, lai mākslā sevi apliecinātu pilnībā.
Izstāde Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma līdz 30. novembrim.
