Gleznotāja Zariņa-Zēmane izstādes nosaukumam iedvesmojusies no amerikāņu – angļu literāta un dramaturga Tomasa Stērnsa Eliota dzejoļu krājuma ''Četri kvarteti''.
Tajā ir frāze, kuru māksliniece atdzejojusi no angļu valodas un kas stāsta par līdzsvara punktu, kurā visas pasaules pretrunas satiekas harmonijā. Bet gleznas tapušas lasot čehu-franču rakstnieka Milana Kunderas romānu ''Nepanesamais esības vieglums”, kurā radusi atbildes uz šobrīd prātā esošajiem jautājumiem.
"Tas ir stāsts par tādām pārlaicīgajām dzīves vērtībām, un svarīgi ir šie kontrasti starp tumšo – gaišo, smago – vieglo. Tai pašā laikā man ārkārtīgi patīk tās Kundera grāmatas ideja, ka tas vislielākais smagums tai pašā laikā ir arī tavs lielākais dzīves piepildījums," stāsta māksliniece.
"Šajā izstādē es arī vēlējos noārdīt to visu, līdz atsegtu kodolu. Un ir sajūta, ka nav ne pagātnes, ne nākotnes nav, nav laika, nav sākuma, nav gala. Attīrīt visu lieko, lai nonāktu pie saknes."
Lai arī izstādē pārsvarā skatāmi gaišās krāsu gammas darbi, māksliniece tumšo krāsu neuztver kā negatīvu vai smagu.
"Pats brīnišķīgākais Paulas Zariņas-Zēmanes izstādē ir tas, ka viņa ļauj skatītājam un arī man kā kuratoram brīvi interpretēt un darbināt savus prātus un ļauties sajūtām – jebkādām, kādas jūs pārņem un kur viņas glezniecība jūs ved," sacīja izstādes kuratore Līna Birzaka-Priekule. "Tās būtībā ir nepiesaistītas kādai zemes dzīvei, nezināmas vietas, kur it kā sākotnēji primāri tas avots varētu būt ainava."
Zariņas-Zēmanes izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā telpā būs skatāma līdz augusta beigām.
