Mākslas virziens, ko dēvē par hiperreālismu, radās Amerikā pagājušā gadsimta 60.gadu vidū, dažus gadus vēlāk tas jau bija aktuāls Eiropā un arī Latvijā. Latvijas pirmo hiperreālistu vidū bija Imants Lancmanis, Guntis Strupulis, Līga Purmale, Miervalds Polis. Taču šis virziens, dažādi pārveidots, ir aktuāls līdz pat šodienai, un to visu atspoguļos jaunā izstāde.
R.Ivanovs. Pēc Vermēra
Pagājušā gadsimta 60.gadu vidū Amerikas mākslā parādījās darbi, kas tapa, uz audekliem pārnesot fotogrāfijas.
Virzienu nodēvēja par fotoreālismu, un parasti tā centrā bija ikdienišķi fakti - piemēram, pilsētas dzīve, kad gleznu centrā bija redzamas automašīnas, dzīvojamās ēkas, restorāni, benzīntanki, telefonbūdas, arī cilvēki uz ielas.
Drīz vien ar nosaukumu hiperreālisms šis virziens ienāca arī Eiropā un teju vienlaicīgi ar Eiropu arī Latvijā.
Kā spilgts pierādījums tam ir izstādes ievaddaļā skatāmie Līgas Purmales un Miervalža Poļa darbi, kas 1974.gadā bija skatāmi viņu personālizstādē Poligrāfiķu centrālajā klubā..
„Tā bija sensacionāla izstāde, jo parādījās pilnīgi jauni estētiski paņēmieni glezniecībā, kas bija savā veidā kā nostāšanās pret to modernismu, kas bija iespējams padomju mākslā,” stāsta izstādes „Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā” kuratore Elita Ansone”. „Toreiz ienāca fotogrāfijas izmantošana mākslā - fotogrāfija, fotonegatīvi, arī tie veidi, kā fotogrāfija tika pārnesta uz audekla – ar rūtiņu sistēmu, ar projicēšanu, izmantojot aerogrāfus, arī smalkas otiņas. Tas bija pilnīgi kas cits nekā līdz tam, kaut kas pilnīgi jauns,” teica Ansone.
M.Polis, Darba diena pilsētā
Līgas Purmales un Miervalža Poļa personālizstāde bija pirmais tik publiski pamanāmais šī virziena pieteikums, bet atsevišķi šī virziena darbi bija tapuši jau agrāk. Līdz šim par pašu pirmo hiperreālisma darbu tika uzskatīta Lancmaņa 1969.gada glezna „Suvorova iela”, bet šajā izstādē ieraudzīsim vēl kādu agrīnāku veikumu – Gunta Strupuļa „Kluso dabu”.
„Es uzgāju pie mūsu restauratoriem ļoti ilgstoši restaurācijā esošu Gunta Strupuļa „Kluso dabu”, 1967.gadā veidotu, kur ir attēlots itāļu modes žurnāla „Bazar” vāks, 1966.gada septembra numurs,” stāsta Ansone. „Tas ir precīzi pārnests uz gleznas virsmu un vēl firmas „Converse” kedas tur tā nevērīgi uzmestas virsū,” norāda Ansone.
Izstādes kodolu veido Latvijas hiperreālistu pirmās paaudzes pienesums, ko pārstāv jau pieminētie Lancmanis, Guntis Strupulis, Līga Purmale, Miervaldis Polis un Māris Ārgalis, bet kopumā tai atlasīti vairāk nekā 50 autoru 170 darbi. Aptvertais laika posms – no 1967.gada līdz pat mūsdienām.
Tīru hiperreālisma paraugu Latvijas mākslā nav daudz, lielais vairums mākslinieku izmantojuši šī virziena paņēmienus, apspēlējot tos katrs savā un ļoti atšķirīgā stilistikā un izteiksmē.
V.Kaulača. Telpas
"Šeit interesanti paskatīties autoru lokus – piemēram mēs šobrīd stāvam pie Vinetas Kaulačas darbiem, kas koncentrējas uz pēdējo gadu urbāno ainavu. Tālāk varam redzēt Frančesku Kirki, kura fotogrāfiju izmantojusi visdažādākos veidos, tāpat Ritums Ivanovs un Normunds Brasliņš, bet ikviena viņa darbi ir ļoti atšķirīgi,” stāsta viens no virziena pārstāvjiem un arī izstādes iekārtotājs Andris Vītoliņš.
Ansone stāsta, ka raksturīga iezīme esot tā, ka šī virziena pārstāvji paši parasti nevēlas, ka tiek saistīti ar šo virzienu.
Pat tik spilgta pārstāve kā Līga Purmale to noliedzot, tāpat kā Amerikas latviešu māksliniece Vija Celmiņa, kuras darbi arī eksponēti izstādē.
V.Celmiņa. Okeāns ar krustu
Izstādi „Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā” izstāžu zālē „Arsenāls” atklās ceturtdien, 2.martā.
