Lai viņai kā meitai nevarētu pārmest subjektīvismu, grāmatas pamatu veido pašas Margaritas Stārastes vēstules, kas vienlaicīgi ir spilgta liecība gan par viņas pretrunīgo personību, gan sarežģīto laiku, kurā viņa dzīvoja.
Grāmatas, kas jau iekļuvusi asu diskusiju krustugunīs, atvēršanas svētki notiks trešdien, 22. novembrī.
„Uz vāka viņa ir ar masku. Te viņa ir tajā pašā tērpā bez maskas, un es domāju, ka tas ļoti labi atbilst tai būtībai,” rāda un secina Klinkerte.
Viņa komentē divas grāmatas ievadfotogrāfijas, kurās viņas Stāraste redzama Mākslas akadēmijas karnevālā. Pēc viņas vārdiem - tā ar masku simboliski ir tā Stāraste, kādu to pazinām publiski, bet tā bez maskas – reālā Margarita, ar kuru savā grāmatā arī izlēmusi iepazīstināt viņas meita.
Pat pirms grāmatas iznākšanas tās autore jau saņēmusi daudz nosodījuma, bet viņa uzskata, ka dzīvot skaistos un cēlos mītos, kas neatbilst īstenībai, arī nav produktīvs ceļš.
„Man liekas, ka tāda grāmata nenodara nekādu ļaunumu viņai kā māksliniecei. Tās grāmatas, ko viņa ir zīmējusi un sarakstījusi, ir iegājušas latviešu bērnu mākslas fondā, bet pārējie fakti… Par Raini, piemēram, arī tagad viss kaut kas ir dzirdams. Agrāk bija tikai viens uzstādījums, bet viņa dzejai jau tas nekādu ļaunumu nenodara, bet tikai pašu to tēlu padara dzīvāku un krāsaināku,” stāsta Klinkerte.
Viņas grāmata atklāj, ka Stārasti gluži kā daudzas citas lielas personības raksturoja dažkārt pat paradoksālas pretrunas un viņa nebūt vienmēr nav identificējama ar viņas skaistajiem pasaku tēliem.
Saistībā ar Margaritas Stārastes dzīvi vienmēr izcelts arī viņas pasakai līdzīgais mīlasstāsts ar nīderlandieti Gerritu - kā abi kara un Latvijas okupācijas dēļ ilgus gadus bija izšķirti, bet mūža nogalē atkal satikās un salaulājās.
Patiesībā šī pasaka nemaz neesot bijusi tik skaista, apgalvo Stārastes meita, un to apliecinot viņas mammas līdz šim nepublicētās vēstules.
„Viņas vēstules ir jau publicētas arī iepriekšējās biogrāfijās, bet man ir vairāk tādu vēstuļu, kas nav nekur publicētas, kas palikušas aiz kadra, bet kas parāda visu to stāstu no citas puses,” par grāmatu un vēstulēm saka Klinkerte.
“Patiesībā tas mūžs ne tuvu nebija kā pasaka un vietām gauži prozaisks, un tas prozaiskais moments atklājas tajās vēstulēs, kas ir ļoti interesantas un kas vienlaicīgi ir arī spilgta laikmeta liecība.
Piemēram, tāda interesanta tēma kā paciņu tēma. Varbūt viens otrs atcerēsies tos laikus, kā tas tur bija, kā tas paciņas tika prasītas vai lūgtas, un redzēs, kā Margarita to dara savā izteiksmes veidā,” viņa min piemēru.
Spilgta laikmeta liecība ir arī bagātīgais fotomateriālu klāsts, kas papildina grāmatu.
Attēlos var izsekot Stārastes mūžam no divu gadu vecuma līdz viņas 90. jubilejai dažādos dzīves gadījumos un situācijās.
Grāmatā precizēti iepriekšējās biogrāfijās sagrozītie skaitļi un fakti par Stārastes mūžu, kādu esot ne mazums. „Es domāju, ka tas bija mans pienākums uzrakstīt to grāmatu, jo es katrā ziņā zinu kā meita daudz vairāk, un tad vēl tie sagrozītie fakti… Viņa katrā ziņā ir ļoti liela personība latviešu kultūrā, un ieskatu viņas personībā tas noteikti paplašinās, dos autentiskāku tēlu, un arī tiem pētniekiem, kas vēlāk pētīs viņas dzīvi, beidzot būs stingra orientācija,” piebilst Lilita Maija Klinkerte.
Sākotnēji autore gribējusi grāmatā apvienot gan Stārastes biogrāfiju, gan arī daiļradi, taču tad sapratusi, ka daiļrades apskats ir atsevišķas grāmatas vērts. Plānots, ka jau nākamgad klajā nāks arī šī otrā mākslas zinātnieces Lilitas Maijas Klinkertes grāmata.
Bet izdevums „Margarita Stāraste. Post Scriptum” atvēršanas svētkus piedzīvos grāmatnīcā „Globuss” trešdien, 22. novembrī.
